Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz, jo viņš par gatavību kandidēt paziņoja samērā nesen – 19.aprīlī, mazāk nekā pirms mēneša.
Politoloģe norādīja, ka ar 39 "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības balsīm ievēlēšanai nepietiek, un acīmredzot Levits nolēma nekandidēt, "lai nebūtu publiskais apkaunojums".
Savukārt politologs Filips Rajevskis LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka balsu Levita ievēlēšanai nebija, bet viņš pats arī nav pacīnījies par tām balsīm, un tas ir jocīgi, ja politiķis iet uz augstu amatu, bet tikai tad, ja ir garantētas balsis, un nav gatavs par tām pacīnīties.
Rajevska ieskatā – problēma ir pieredzes trūkums publiskajā politikā; ja Levits būtu kandidējis uz Saeimu, attieksme būtu cita.
Rajevskis sacīja, ka neredz pamatojumu apvainojumiem Saeimā pārstāvētajām partijām, ka to balsis nav vēlamas, jo tās tomēr pārstāv lielas sabiedrības grupas un strādā parlamentā.
Rajevskis pauda, ka labā ziņa ir, ka vēlēšanu procesā "nomainās scenogrāfija".
Šāds Levita solis prezidenta vēlēšanu procesu padara interesantāku, jo ir skaidrs, ka kandidāta "vieta tukša nepaliks, nāks cits kandidāts", un neoficiāli jau izskanējis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) vārds, norādīja Metla-Rozentāle.
Viņa pauda, ka Rinkēvičs iztur visus kritērijus – viņš ir populārs politiķis, ar iekšpolitisku un starptautisku pieredzi.
"Šāda spēlētāja nolikšana lauciņā spēli padara intriģējošāku," sacīja politoloģe.
Rajevskis arī uzsvēra, ka Rinkēvičs ir spēcīgs kandidāts un populārs politiķis, un ja "Jaunā Vienotība" virza šo kandidātu, tad nevar "atmesties", viņiem jādara viss, lai savam līderim atrastu balsis, "nevar šādu politiķi kā butaforiju izvirzīt", jāmeklē balsis arī ārpus koalīcijas, piemēram Zaļo un Zemnieku savienības atbalsts.
Taču ir jautājums, kāda būs vienošanās, ko apsolīs pretim par šīm balsīm, pauda Rajevskis.
Metla-Rozentāle tikmēr atgādināja, ka Levits bija Nacionālās apvienības kandidāts, savukārt, ja tagad prezidenta virzīšana nonāk "Jaunās Vienotības" rokās, acīmredzot arī NA kaut ko gribēs sev – vai valdībā, vai atgriezīsies pie sarunas par Saeimas priekšsēdētāja amatu.
Liela loma būs Zaļo un Zemnieku savienībai, jo gadījumā, ja koalīcija izvirzīs tai tīkamu kandidātu, ZZS var nosliekties šajā virzienā, sacīja Metla-Rozentāle.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt no 9. līdz 13. maijam.
Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu, un pašlaik vienīgais pieteiktais kandidāts ir "Apvienotā saraksta" izvirzītais uzņēmējs un politiskā spēka dibinātājs Uldis Pīlēns. Pīlēnu amatam izvirzījuši visi 15 "Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti; iepriekš atbalstu Pīlēnam solījusi arī opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā".
