Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasts ir viens no tiem, kam tikusi daļa no 173 kilometru garās Latvijas-Baltkrievijas robežas. Attiecīgi tur darbojās visi ierobežojumi, kādi vien tika piemēroti pierobežā pēc migrācijas uzplūdumiem.
"Ārkārtējais režīms sākās no 2021.gada, un kopš pērnā gada augusta tika ieviests pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Pēc būtības jau gandrīz trīs gadus mēs nostrādājām šādā pastiprinātā režīmā. Bija ieviesti noteikti ierobežojumi, kas nepieļāva iekļūšanu noteiktas teritorijās vai tam bija jāsaņem speciālas caurlaides, pielaides. Bija ierobežotas arī medības un makšķerēšanas iespējas tieši pierobežas joslā," norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Raimonds Kublickis.
"Jā, tā ir. Mums ir aizliegts uz pierobežu braukt. Tur lieguma zona, bet ko darīt?" sacīja silenietis Aleksandrs, norādot, ka jau labu laiku pierobežas josla divu kilometru platumā jebkādai kustībai ir liegta.
"Ne zivis ķert, ne sēnes lasīt jau vismaz divus gadus mēs tur nevaram.
Bet tur, pie robežas, visas labākās mūsu sēņu vietas. Arī makšķerēšanas kartes sapirktas, bet zivis ķert nevaram," sacīja Aleksandrs.
Tagad šie ierobežojumi tiek atcelti, tātad medīt un makšķerēt un vēlāk arī ogot un sēņot pierobežā drīkstēs. Tiesa, šo procesu būs jāsaskaņo ar robežsardzi, jo pilnīgi brīva kustība pierobežā nenotiks.
"Uz papīra skan savādāk, bet faktiskās darbības nemainās. Šobrīd cilvēki var pieteikties speciālo caurlaižu saņemšanai, lai uzturētos pierobežas joslā. To var izdarīt caur "Latvija.lv" elektroniski, vai tieši vēršoties ar iesniegumu pie robežsardzes struktūrvienībām. Bet mums – Valsts robežsardzei – ir tiesības ierobežot caurlaižu izsniegšanu vai pastiprināti vērtēt to izsniegšanas nepieciešamību, pamatotību un atbilstību esošajiem apstākļiem.
Cilvēkiem ir jāsaprot – tas nenozīmē, ka uzreiz visi varēs doties uz valsts pierobežas joslu. Katrs individuāls gadījums tiks vērtēts atsevišķi,"
sacīja Kublickis.
Robežpunkts paliek slēgts
"Ierobežojumi bija zināmi, un tas bija mazākais, ka nevarēja tur aiziet zvejot vai aiziet uz mežu ogot vai sēņot. Bet lielākā problēma ir tā, ka tās kravas vairs neiet caur robežu," sacīja Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova.
Viņa vēra uzmanību, ka lielākas raizes pagasta uzņēmējiem un iedzīvotajiem sagādā robežšķērsošanas vietas "Silene" slēgšana pērnā gada septembrī. Līdz ar to esot neskaidrs, kāpēc līdz ar ārkārtējās situācijas vai pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības režīma atcelšanu, tās funkcijas netika atjaunotas.
"Muita ir izbūvēta jauna, ir ieguldīti līdzekļi, un tagad tā nedarbojas. Moderna infrastruktūra stāv nenodarbināta. Bija arī ienākumi mūsu veikaliem, kad tālbraucēji brauca un daudzi gāja uz veikaliem un iepirkās, cilvēkiem bija ienākumi," pastāstīja Ivanova.
To, ka pēc robežšķērsošanas vietas "Silene" slēgšanas mazāk kļuvis klientu un attiecīgi ieņēmumu, apliecināja vietējo Silenes veikalu un kafejnīcu darbinieki:
"Protams, klientu ir kļuvis mazāk. Silenē ir kļuvis tukši. Nav tik daudz cilvēku, kā agrāk, klientu pavisam maz, tikai vietējie."
Caur Silenes robežšķērsošanas vietu vidēji diennaktī ieceļoja 625 un izceļoja 605 personas. Vidēji diennaktī iebrauca 87 un izbrauc 85 kravas transportlīdzekļi.
Kopš pērnā gada septembra kā vienīgā robežas šķērsošanas vieta ar Baltkrieviju iespējama tikai caur Pāternieku robežšķērsošanas vietu Krāslavas novadā. Silenē par to neizpratnē.
"Kad vēra ciet Silenē muitu, tad formulējums bija tāds, ka ir migranti, viņu ir pārāk daudz, ka zaļā robeža ar to nevar tik galā, tāpēc muitu jāver ciet, lai personāls kaut kādā veidā palīdzētu jau robežsargiem. Tagad to situāciju atceļ, it kā migrantu vairs nav, bet muitu tāpat never vaļā. Jā, mēs robežojamies ar Baltkrieviju, bet arī Pāternieki robežojas ar Baltkrieviju. Kāda starpība? Vēsturiski daudzi cilvēki no Baltkrievijas savulaik brauca uz šejieni un palika te dzīvot, viņiem radinieki palika Braslavas rajonā un citās vietās, jābrauc uz kapiem, pie vecākiem, taču nevar pārbraukt.
No Silenes tepat līdz robežai ir 7 kilometri, bet tagad vajag braukt to apli uz Pāterniekiem," sacīja pagasta pārvaldes vadītāja.
Turpina darbu pastiprinātā režīmā
Migrantu vilnis, kad vēl pērnā gada rudenī bija ap 100 cilvēku diennakti, kopš pērnā gada nogales no Baltkrievijas puses tiešām ir apsīcis. Pēdējais gadījums fiksēts 10.janvārī, kad mūsu valstī mēģināja iekļūt 5 migranti. Taču šis apstāklis nemazina drošības pasākumus, tie uz robežas turpinās, skaidroja robežsardzē.
"Mēs sekojam situācijas izmaiņām, un tai situācijai, kāda ir uz robežas starp Baltkrieviju-Poliju, Lietuvu, arī situācijai uz robežas starp Krieviju un Somiju. Mums jābūt patstāvīgi modriem.
Mēs vienalga darbosimies pastiprinātā režīmā, monitorējam situāciju uz valsts robežas un gatavi reaģēt jebkurā brīdī," skaidroja Kublickis.
Tātad pastiprināts darbs Baltkrievijas pierobežā turpinās, un ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās, tāpat kā ar to, ka jebkurā mirklī, strauji mainoties situācijai, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms tiks nekavējoties atjaunots. Arī Ārlietu ministrija joprojām iedzīvotājus drošības nolūkos stingri aicina neceļot uz Baltkrieviju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
No 2023.gada 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. 19. septembrī valdība nolēma nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
Cīņā pret nelegālo migrāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Valsts robežsardzei atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
