Panorāma

Bijusī deputāte Stepaņenko Satversmes tiesā uzvar valsti

Panorāma

Pašvaldības – Eiropas fondu izsaimniekošanas aizdomu ēnā

Pienākums demontēt padomju pieminekļus atbilst Satversmei

Tiesa: Pienākums pašvaldībām demontēt padomju režīmu slavinošus objektus atbilst Satversmei

Normas, kas uzlika pašvaldībām pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, daļēji to demontāžu finansējot no pašu budžeta, atbilst Satversmei, pasludinot spriedumu, atzina Satversmes tiesa (ST).  

ĪSUMĀ: 

  • Lieta tika ierosināta pēc Daugavpils valstspilsētas domes pieteikuma. 
  • Daugavpils uzskata – pienākums nojaukt pieminekļus līdz noteiktam termiņam un daļēji par pašvaldību līdzekļiem neatbilst Satversmei.
  • ST secināja – pirms šo normu spēkā stāšanās pašvaldībām jau vajadzēja novērst objektu simbolisko ietekmi. 
  • Tiesa atzina, ka likumdevējs ir devis pašvaldībām rīcības brīvību attiecībā uz demontāžu. 
  • ST secināja – demontāžas pienākums samērīgi ierobežoja pašvaldības autonomo kompetenci.
  • Tiesa arī secināja, ka Daugavpils dome ir vienīgā, kura demontāžu uzskatījusi par nesamērīgu finansiālo slogu.

ST lieta tika ierosināta pēc Daugavpils valstspilsētas domes pieteikuma. 

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" normas, kuras nosaka kārtību, kādā tiek identificēti demontējamie objekti, uzliek pašvaldībām objektu demontāžas pienākumu, kas izpildāms līdz noteiktam termiņam, kā arī noteic, ka objektu demontāžu daļēji finansē pašvaldības, pārkāpj Satversmi. 

Proti, Daugavpils dome apstrīdēja minēto normu atbilstību no Satversmes 1. un 101. panta izrietošajam pašvaldības principam.

Satversmes 1. pants

Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.


Satversmes 101. pants

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

ST secināja, ka apstrīdētajās normās par demontējamiem noteiktie Sarkano armiju slavinošie objekti tika uzstādīti ar mērķi pārveidot Latvijas iedzīvotāju atmiņas un emocijas par piedzīvotajiem okupācijas varas noziegumiem pret indivīdiem, cilvēci un valsts iekārtu un atgādināt par padomju varas pastāvīgo klātesību. 

Ņemot vērā padomju režīmu slavinošo objektu izcelsmes iemeslus un to, ka pašvaldībām jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas bija saistošs valsts nepārtrauktības princips,

ST secināja, ka jau pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās bija pieļaujama tikai tāda pašvaldību rīcība, kas vērsta uz objektu simboliskās ietekmes novēršanu, piemēram, objektu demontāža vai ievietošana akreditētos muzejos. 

Savukārt apstrīdētajās normās valsts nepārtrauktības princips ticis konkretizēts, ierobežojot pašvaldībai iepriekš pastāvējušās rīcības iespējas attiecībā uz objektu simboliskās ietekmes novēršanu un uzliekot tai konkrētu teritorijas labiekārtošanas pienākumu, norādīja ST.

Vērtējot objektu demontāžas pienākuma ietekmi uz pašvaldību autonomās funkcijas izpildi, ST atzina, ka likumdevējs ir devis pašvaldībām rīcības brīvību izvēlēties demontāžas veikšanas veidu, plānot veicamos darbus un to norises laiku.

Pašvaldībām bija dota arī iespēja informēt sabiedrību par veicamajiem darbiem. 

Tāpat ST atzina, ka netika ierobežota pašvaldību kompetence labiekārtot demontētā objekta teritoriju atbilstoši pašvaldības izpratnei par tās ārējo vidi. Turklāt apstrīdētajās normās ietvertā pienākuma izpildes termiņa noteikšanu cita starpā motivēja arī arvien aktīvākā padomju režīmu slavinošo objektu izmantošana propagandas mērķiem un arvien lielākais Latvijas valstiskuma apdraudējums, norādīja tiesa. 

Līdz ar to ST secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais objektu demontāžas pienākums samērīgi ierobežoja pašvaldības autonomo kompetenci.

Vērtējot objektu demontāžas finansēšanas pienākuma atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, ST secināja, ka okupācijas seku novēršanai un sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts līmeņiem, kas aptvertu gan tiešo, gan pastarpināto valsts pārvaldi. Turklāt objektu demontāžas pienākuma izpildē tieši likumdevējs ir uzņēmies lielāko finansiālo slogu, jo no valsts budžeta tiek finansēta arī objektu izvērtēšana un dokumentēšana, kā arī noteiktiem kritērijiem atbilstošu demontēto objektu oriģinālo detaļu un fragmentu iekļaušana un uzturēšana Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, norādīja ST.

ST secināja, ka pieteikuma iesniedzēja – Daugavpils dome – ir vienīgā pašvaldības dome, kura uzskatījusi, ka objektu demontāžas pienākums tai radījis nesamērīgu finansiālo slogu. 

Izvērtējot objektu demontāžas radītā finansiālā sloga faktisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzējas budžetu, ST nekonstatēja, ka šis slogs būtu liedzis pašvaldībai īstenot tās autonomās funkcijas vai citus uzdevumus, jo tas bija līdzvērtīgs 0,018% no Daugavpils 2022. gada budžetā plānotajiem izdevumiem jeb 0,02% no plānotajiem ienākumiem. Turklāt jebkurā gadījumā līdzekļi tika izlietoti pašvaldības interesēs tās publiskās vides labiekārtošanai. 

ST atzina, ka objektu demontāžas pienākuma pamatā esošais valsts nepārtrauktības princips, šā pienākuma vienreizējais raksturs un zemais finansiālais slogs ir faktori, kas to savstarpējā kopsakarā ļauj konkrētajā gadījumā secināt, ka pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums.

Daugavpils domes mērs Andrejs Elksniņš par spriedumu sacīja: "Būdams jurists, respektēju Satversmes tiesas spriedumu. Ceru, ka tas nekļūs par pamatu pašvaldībām arvien biežāk uzlikt pienākumus bez atbilstoša finansiāla seguma, kas tikai un vienīgi nostiprina pārliecību, ka Eiropas [vietējo] pašvaldību harta Latvijā nedarbojas."

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš par spriedumu
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

KONTEKSTS:

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu aktualizēja jautājumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu Latvijā. Saeima pieņēma īpašu likumu, lai padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus Latvijā nojauktu līdz 2022. gada 15. novembrim.

Rīgas dome gan vēl pirms tam atbalstīja Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis. 

Uzvaras parkā piemineklis tika demontēts 2022. gada 25. augustā. Citās pašvaldībās kopumā tika demontēti vairāk nekā 100 padomju pieminekļu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti