Kā norāda VNĪ, 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā. Gandrīz 30 metru garā tuneļa platums ir 4,6 metri, bet augstums – 3,6 metri. No metāla plāksnēm izveidoto konstrukciju sagatavoja iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāja pa dzelzceļu.
Vienlaikus noslēgumam tuvojas arī pontonu ceļa izbūve operatīvākai Baltā ezera šķērsošanai. Tāpat patlaban tiek veidota Melnā ezera šķērsošanas infrastruktūra. Šos objektus ekspluatācijā varētu nodot jau tuvāko mēnešu laikā, prognozēja VNĪ valdes priekšsēdētājs.
VNĪ informēja, ka Latvijas–Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves pirmajā kārtā iekļautajos posmos ir atlicis izbūvēt aptuveni 13 no kopumā 85 kilometriem žoga. Aptuveni pusē no otrajā kārtā iekļautajiem posmiem notiek būvdarbi, un pagaidām ir izbūvēti 2 no kopumā 63 kilometriem žoga. Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30 kilometru garumā.
"Otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024. gada beigām," norādīja Griškevičs.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.
Savukārt trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā. Sakaru torņu ar pievedceļiem budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā. Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vienlaikus līdz šī gada 12. septembrim norit atklātā cenu aptauja par žoga izbūvi gar Latvijas–Krievijas robežu 57 kilometru garajā prioritārajā posmā starp Krivandas robežapsardzības nodaļu un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu.
KONTEKSTS
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
