Jauno modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Tikmēr pašvaldības, kas skolu tīklu vēl nebūs paguvušas sakārtot, mērķdotācijas pedagogu algām saņems pēc līdzšinējā algu modeļa. Un tā būšot brīvprātīga, nevis uzspiesta izvēle.
Plānots, ka tās skolas, kas neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita klasē kritērijiem, pilnu valsts finansējumu vairs nesaņems no 2025. gada 1. septembra, kas ir gadu vēlāk, nekā bija iecerēts sākotnēji.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šis lēmums "nav atkāpšanās, bet piedāvājums, ņemot vērā, cik daudzas pašvaldības ir sakārtojušas savu skolu tīklus": "Izvēle ir pāriet uz jauno finansēšanas modeli tur, kur tīkls ir gatavs. Ja nav šī skolu sistēma sakārtota, tad pašvaldība paliek pie vecā finansēšanas modeļa. Jaunais finansēšanas modelis nes pašvaldībai diezgan lielus ieguvumus. Mēs pārņemam sociālos pedagogus, ir diezgan būtiski palielināts skolotāju atalgojums, pieaug atbalsta personāla summas. Tādēļ mēs ļaujam izvēlēties.
Tā ir pašvaldības autonomā funkcija – vai viņi redz, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Un līdz ar to viņi var startēt uz jauno finansēšanas modeli. Un šī gada pāreja, man liekas, ir labs piedāvājums."
LIZDA: Pārejas periods var radīt haosu
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādījusi – IZM piedāvājums noteikt pārejas periodu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai var radīt haosu un nodarbinātības nestabilitāti, jo reformu būtu vajadzīgs attiecināt uz visām pašvaldībām.
Pašvaldības ar nesakārtotu skolu tīklu nākamajā mācību gadā finansējumu vēl varētu saņemt, balstoties uz līdzšinējo finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā". Modelis iepriekš izpelnījies kritiku, jo pašvaldības saņemto mērķdotāciju var pārdalīt atbilstoši saviem ieskatiem, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidējot" mazākas skolas.
Pedagogu arodbiedrība pieļauj, ka skolotāji arī nākamajā mācību gadā saņems nevienlīdzīgu atalgojumu. "Tā ir reforma, kuru vajadzēja attiecināt uz visām pašvaldībām," uzsvēra Vanaga. Vienlaikus neesot pārliecības, vai jaunais finansēšanas modelis nepasliktinās situāciju pedagogiem lielajās skolās, jo skolām neesot rīku aprēķiniem ar aktualizētajiem datiem.
Viņas ieskatā, piedāvātais pārejas periods rada jautājumus par to, kāda ir bijusi IZM un pašvaldību sarunu kvalitāte. "Tā ir zināma atkāpšanās un atzīšanās, ka viss nebūt nav kārtībā," vērtēja Vanaga.
Par vairākiem "ļoti būtiskiem" jautājumiem atbilžu neesot arī nozares organizācijām, lai gūtu pārliecību, vai jaunā modeļa ieviešana būs vairuma interesēs.
Vanaga uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm – nozares organizācijām un ministrijām, kuras skar gaidāmā reforma, – būtu jāsanāk vienkopus, lai secinātu, vai nozare tiešām tai ir gatava. LIZDA jaunnedēļ, 8. februārī, tiksies ar izglītības ministri Čakšu un tikšanās laikā prasīs par šādas sanāksmes organizēšanu.
No ministrijas atgriezeniskās saites būšot atkarīga arodbiedrības turpmākā rīcība, taču tā nesamierināsies ar "kārtējo reformas eksperimentu nozarē", brīdināja Vanaga.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
