Vērgales zemnieku saimniecība „Gausēni” jau gadu dzīvo atvērtā elektroenerģijas tirgus apstākļos. Saimniecības īpašnieks Jānis Cielava galvenokārt pauž savu neapmierinātību par Obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas ietekmē elektrības cenu.
Par tirgus atvēršanu es varu runāt gan kā iedzīvotājs, gan kā uzņēmējs. Kā uzņēmējs es jau visu pagājušo gadu esmu brīvā enerģijas tirgū un zinu, cik maksā elektroenerģija, kad ir brīvs elektroenerģijas tirgus. Problēma ir cita. Var aizvērt vai atvērt kaut desmit reizes. Elektrība būs noteikti dārgāka. Mums ir viena lieta. Nezinu, kur tā radusies - iepriekšējo valdību vai citu muļķība: tas ir OIK,” strikts ir Cielava.
Viņš rāda savas zemnieku saimniecības „Gausēni” elektrības rēķina kopsavilkumu, skaidrojot, kā veidojas gala elektrības cena. „Par pašu elektroenerģiju šajā gadījumā maksājam 92 eiro. Tad ir OIK, kas vēl sadalās no koģenerācijas un atjaunojamie – tur mēs maksājam 34 eiro ar centiem un 14 eiro. Kopā par šiem OIK mēs samaksājam gandrīz 50 eiro. Vēl 90 eiro mēs samaksājam par elektroenerģijas piegādi,” skaidro Cielava.
Turpinot sava rēķina izklāstu, viņš stāsta, ka vēl atsevišķi tiek rēķināta piegāde un izmantotās jaudas, PVN – 56 eiro apmērā un tā kopā sanākot 326 eiro.
Ja mēs paskaitām procentuāli – tad faktiski trešā daļa ir par elektrību, trešā daļa, pat vairāk, ir par piegādi, pārējais sastāda OIK + PVN. Elektrība ir pat mazāk nekā OIK, PVN un elektroenerģijas piegāde. Pati elektrības cena, par ko strīdēsies viens, otrs, vai trešais elektrības piegādātājs, tā ir mazākā daļa, ko es maksāju par elektrību kopumā,” norāda uzņēmējs.
Es esmu gatavs maksāt PVN, spriež zemnieks, arī strāvas lieluma aprēķināšana viņu īsti neapmierina, taču tas vēl būtu sīkums. Jānis Cielava nav apmierināts ar šiem 50 eiro, ko viņš maksā par OIK. „Kāpēc man tāds jāmaksā? Es būtu gatavs maksāt par vēja ģeneratoriem, par šķeldas koģenerāciju, bet es absolūti negribu maksāt par biogāzes koģenerācijas stacijām un neesmu ar mieru maksāt par elektrību, kas ir saražota no Krievijas gāzes,” uzstāj Cielava.
Viņš kritiski izsakās par biogāzes stacijām, kur elektrība tiek ražota no kukurūzas un tiek kaitēts zemei.
Nezin no kurienes nākusi nauda, kam tās pieder... Uztaisa vienkārši staciju, sačakarē zemi, rupji runājot. Sabojā vēl ceļus, jo jāved kukurūza, digistāts pa tiem ceļiem,” saka zemnieks.
„Latvenergo” interneta mājas lapā tiek skaidrots, ka OIK maksā visi elektroenerģijas lietotāji neatkarīgi no piegādātāja - atbilstoši Latvijas republikas likumdošanai. OIK maksā pilnīgi visi lietotāji Latvijā, tādējādi atbalstot videi draudzīgos ražotājus un elektroenerģijas veidus – zaļo enerģiju un koģenerāciju.
Nav svarīgi, vai tirgū nāks kāds lietuvietis vai igaunis, problēma būs OIK, uzsver Jānis Cielava. „Pagājis ir viens gads, kopš man kā uzņēmējam ir šis brīvais tirgus un OIK, tad šobrīd jau ir nelielas izmaiņas. Nupat atnāca paziņojums, ka mainās OIK, bet uz augšu. Skaidrs, daudzas stacijas vēl ir neuzbūvētas. Sadotas šīs atļaujas, licences, es nezinu, kas viņas dalīja, kurš bija ministrs tajā laikā. Pašreizējai valdībai ir jādomā, ko tur var darīt,” klāsta zemnieks.
Līdzīga situācija ir arī citviet Eiropā, piebilst Cielava, vistiešāk tas saistīts ar kukurūzu, jo Eiropas Savienībai ir prasības palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Tas, ka šī situācija bija jārisina gudrāk, tas gan ir skaidrs, uzsver zemnieks: „Ja šobrīd kaut kas ir apsolīts kādam, parakstīts, būs kādam par to jāmaksā, ja to lauzīs.”
