Izmaksas par subsidēto elektrību, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā un iepērk tā sauktās obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK ietvaros, ar katru gadu pieaug. To pagaidām vairāk izjūt uzņēmēji, mazāk - mājsaimniecības. Ja pašreizējā zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalsta politika netiks iegrožota, tad elektrības cena tuvāko trīs gadu laikā var pieaugt par 30%, bet līdz 2020.gadam - par 55%, liecina Ekonomikas ministrijas iepriekšējās aplēses.
EM iesniegtais un otrdien valdībā skatītais rīcības plāns subsidētās elektrības tēriņu iegrožošanai piedāvā trīs galvenos virzienus - zaļās elektrības ražotājiem un koģenerācijas stacijām pārskatīt atbalstu, daļai to samazinot. Vēl piedāvāts izveidot auditoru grupu, kas pastiprināti kontrolētu subsidētās elektrības ražotājus. Iecerēts arī izveidot OIK fondu, kas veidotos no „Latvenergo” dividendēm un kas arī palīdzētu slāpēt obligātā iepirkuma ietekmi uz elektrības gala cenu.
„LDDK, protams, atbalsta EM iniciatīvu šajā sakarā, jo OIK pieaugums diezgan nopietni, radot ļoti jaukas priekšrocības atsevišķiem komersantiem, patiesībā ļoti apgrūtina pārējo visu uzņēmumu darbību valstī,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns.
Viņš skaidro, ka būtu jāstrādā ne tikai pie OIK pieauguma iegrožošanas, bet pat samazināšanas. Viņaprāt, šo jautājums pēc iespējas mazāk jārisina uz budžeta jeb nodokļu maksātāju rēķina.
Tikmēr Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija aicināja valdību rīcības plānu neskatīt un atlikt, jo iepriekš tas ar federāciju neesot saskaņots, turklāt vairāki tajā minētie fakti neatbilstot patiesai situācijai un runā par sliktu atjaunojamās enerģijas nozarei. Federācijas pārstāvis Sandis Bērtaitis norādīja, ka nav pareizi mainīt spēles zaļās enerģijas atbalsta spēles noteikumus spēles gaitā un piebilda, ka federācija šo jautājumu lūgusi vērtēt tiesībsargam.
„Katrā ziņā pašreizējā atbalsta politika šajā jomā ir paralizējusi atjaunojamās enerģijas ražošanu, jo kredītiestādes neizsniedz pilnīgi nekādus kredītus. Tas protams ir ļoti neveselīgs investīciju klimats," norādīja Bērtaitis.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partijas gan nepiekrita nozares iebildēm. "Nevar piekrist, kā tiek īstenoti projekti. Šīs OIK izmaksas turpināsies augt un nekas tur nav paralizēts. Un tās turpinās augt, tikmēr kamēr mēs šo intervenci neveiksim," sacīja Pavļuts.
Valdība pamatā atbalstīja rīcības plānu, tādējādi ļaujot EM strādāt pie detalizēta pasākumu plāna subsidētās enerģijas izmaksu ierobežošanai. Plānam jātop līdz 1.jūlijam, bet pēc nedaudz vairāk kā mēneša valdībā atkal plānots vērtēt ideju par OIK fondu izveidi. Tā kā šim pasākumam ir nepieciešams finansējums, Ekonomikas un Finanšu ministrijai ir jāpiedāvā avoti tā finansēšanai.
