Čehijas mājsaimniecībām un individuāliem patērētājiem elektrības cena nevarēs pārsniegt sešas kronas jeb 24 eirocentus par vienu kilovatstundu, bet gāzes cena – trīs kronas jeb 12 eirocentus. Arī pašvaldībām un valsts institūcijām enerģija par šādām cenām būs jāiegādājas ar valsts uzņēmuma starpniecību.
Čehija patlaban ir prezidējoša valsts blokā, un Prāgā jau notikusi dalībvalstu enerģētikas ministru tikšanās. Konkrētas vienošanās nav panāktas, un diskusijas turpināsies 30. septembrī.
Igaunijas parlaments pieņēmis grozījumus likumos, kas paredz iespēju mājsaimniecībām elektrību saņemt par Konkurences padomes cenu. Regulatoram tā jānosaka līdz 30. septembrim, pamatojoties uz ražošanas izmaksām.
Francijas premjerministre Elizabete Borna paziņojusi, ka no nākamā gada tiks pieļauts elektrības un gāzes cenu pieaugums tikai par 15%, bet palīdzībai cilvēkiem nodrošināt apkuri tiks novirzīti 230 miljoni eiro. Savukārt Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis solījis nodrošināt katrai mājsaimniecībai 2000 kilovatstundu elektrības par fiksētu cenu.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums. Latvijas Saeimā par energoresursu cenu griestu ieceri viedokļi dalās, bet ir vienprātība, ka ar esošo atbalstu ir par maz.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Tiek apspriesta energoresursu cenu griestu ieviešana, kam gan valstij nāktos aizņemties.
