Viņa norādīja, ka Grieķijas gadījumā ir divi iespējamie attīstības scenāriji - Grieķijas pašreizējā „populistu valdība nāk pie prāta un spēlē pēc Eiropas principiem”, vai arī nepilda aizdevēju prasības un vairs nesaņem aizdevumus no ārzemēm.
Ja Grieķija tomēr izšķiras pildīt aizdevēju nosacījumus, tad tai būs jāveic reformas, kas tur ir nepieciešamas. Reformu laukā ir daudz iespēju – Grieķijā samērā ātri var iet pensijā, universitātēs ir brīvpusdienas, neprecētas sievietes var saņemt savu mirušo tēvu pensiju un citi.
Savukārt, ja Grieķija tomēr izšķiras nepildīt aizdevēju prasības, tad grieķiem būs jādomā, kur citur dabūt finansējumu, lai finansētu visas savas vajadzības. Krievijai pašai ir finanšu problēmas, bet Ķīna „ir pragmatiska un nevienam neko par brīvu nedod”, skaidroja Vaidere.
Tad, iespējams, Grieķijai nāksies pāriet atpakaļ uz drahmām, jo citādi nevarēs samaksāt pensijas un citas vajadzības. „Taču pāreja atpakaļ uz drahmu – tā būtu katastrofa Grieķijai,” uzskata Vaidere, norādot, ka situācija būtu pilnīgi unikāla Eiropai.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš raidījumā "Krustpunkta" arī pieļāva, ka atgriešanās pie drahmas ir apsverams solis gadījumā, ja grieķiem neizdodas vienoties ar aizdevējiem. Tomēr šajā gadījumā pastāvētu augstas inflācijas risks.