Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels paziņojis, ka Atēnas nevar īstenot krasas izmaiņas savā ekonomikas politikā un cerēt, ka citas Eiropas valstis atbildēs par sekām.
Vācija gaida, ka Grieķija ievēros savas saistības attiecībā uz fiskālajām un ekonomikas reformām, kuras tā apņēmusies īstenot apjomīgajā valsts glābšanas programmā, sacīja Gabriels.
Jaunievēlētais grieķu premjers Aleksis Ciprs ceturtdien rīko pārrunas ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu. Trešdien Ciprs paziņoja par ieceri atcelt nepopulāros pasākumus, kas noteikti valsts glābšanas programmā. Viņš vēloties panākt dzīvotspējīgu un abpusēji izdevīgu risinājumu katastrofai, kas piemeklējusi Grieķiju kreditoru noteikto taupības pasākumu dēļ. Jau vairākkārt izskanējis, ka tādā gadījumā Grieķijai var nākties pamest eirozonu.
Jau ziņots, ka otrdien zvērestu nodeva jaunā Grieķijas valdība. Par ietekmīgo finanšu ministru apstiprināts pret taupības politiku noskaņotais Janis Varufakis, kas vadīs sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem par Grieķijas parāda atmaksu.
"Syriza" Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, un Aleksa Cipra vadītajam politiskajam spēkam līdz vairākumam pietrūka vien divu deputātu krēslu.
Ciprs solīja pārtraukt bargo taupības politiku un mainīt starptautiskās aizdevuma paketes nosacījumus. Eiropas ziemeļu valstīs reakcija uz „Syrizas” uzvaru ir skeptiskāka, kamēr dienvidos - pretimnākošāka.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.