Klimata un enerģētikas ministrijas pārņemtais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departaments strādā turpat, kur iepriekš. Tāpat arī jaunajā ministrijā iekļautie Ekonomikas ministrijas par enerģētikas jomu atbildīgie departamenti. Aizvadīta pirmā oficiālā darba diena, taču viss sācies jau decembra vidū kopš valdības lēmuma par ministrijas izveidi. Ieskriešanās laika jaunveidotajai ministrijai nav.
Steidzami jārisina plānotais elektrības sadales un pārdales tarifu pieaugums
Līdztekus tās izveidei pirmais uzdevums bijis pārskatīt tarifu noteikšanas principus, lai nepieļautu elektrības sadales un pārdales tarifu būtisku kāpumu. Tarifa pieaugums paredzams uz pusi mazāks, nekā sākotnēji plānots, solīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").
"Iespēja, ka šie tarifi būs mazāki, mums ir. Jāatzīst gan, ka ir objektīvi apstākļi, kas saistīti ar lielāko tarifa sadārdzinājuma daļu, tā ir elektroenerģijas cena. Tā ir lieta, no kā mēs izvairīties nevaram. Tajā pašā laikā ir tautsaimniecības konkurētspējas jautājums un mājsaimniecību maksātspējas jautājums," atzīmēja Čudars.
Šo tarifu pārskatīšana uzskatāmi norāda, ka jaunajai ministrijai jau šogad būtu jāpiedāvā līdzsvarots modelis, kā pārdalīt tīkla infrastruktūras izmantošanas izmaksas par labu elektroenerģijas ražotājiem, tajā skaitā mājsaimniecībām – saules paneļu izmantotājām. To pamatoja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
"Esošajā izmaksu struktūrā šie lietotāji zināmā mērā ietekmē kopējās tīkla lietošanas izmaksas visiem pārējiem lietotājiem, jo būtiska ieņēmumu daļa saistīta ar faktiski uzskaitīto enerģiju tīklā. Attiecīgi pieslēgumu punktu ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainās, tāpēc tīkla operatoram ir zemāki ieņēmumi. Tāpēc kopējās izmaksas smagāk gulstas uz pārējiem energoresursu lietotājiem," skaidroja Valdmanis.
Starp prioritātēm – paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu
Valdmaņa ieskatā, Klimata un enerģētikas ministrijas nākamais uzdevums ir pilnveidot normatīvos aktus, lai novērstu tiesisko nenoteiktību investoriem, īpaši elektroenerģijas ražotņu attīstībā. Tas saskan ar ministra nosaukto vienu no galvenajiem ministrijas stratēģiskajiem mērķiem – būtiski paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.
Čudars norādīja: "Potenciāls Latvijai ir liels, ņemot vērā mūsu vēju situāciju, – gan sauszemes vēja parku izveidē, gan atkrastes vai jūras vēja parku izveidē. Būtiskais uzdevums, pēc kā arī varēs vērtēt mūsu darba efektivitāti, ir šīs daļas pieaugums, kas ļautu Latvijā uz vietas elektroenerģiju saražot vairāk nekā līdz šim. Faktiski kļūt arī par elektroenerģijas eksportētājvalsti. Tas potenciāls, ko sniedz mūsu Baltijas jūra, ir ļoti liels."
Izveidojot šo ministriju, dots signāls, ka Latvija nekavēsies ar klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Tomēr bažas par to izpildi rada vides funkciju saglabāšana citā ministrijā, vērtēja Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Baltvilka.
"Mums, dabas organizācijām, bažas rada tas, ka šai ministrijai netika pievienoti vides aizsardzības un dabas aizsardzības departamenti no VARAM. Mūsuprāt, šāds dalījums ir neloģisks un tas potenciāli var nelabvēlīgi ietekmēt citu Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, proti, aprites ekonomikas un dabas aizsardzības mērķus," sacīja Baltvilka.
Klimata jomai svarīga būs ministra spēja sarunāties ar citu nozaru pārstāvjiem
Šogad būs jāpilnveido Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Tajā vajadzētu iedzīvināt arī oglekļa izmešu samazināšanas mērķus tuvākajiem gadiem, norādīja biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Tas nevarēs notikt bez spējas sarunāties ar daudzu citu nozaru pārstāvjiem, kas būs viens no ministra uzdevumiem.
Brizga atzīmēja: "Politikas integrācija vienmēr Latvijā bijis izaicinājums, jo ministrijas ir dažādu partiju paspārnē un vienmēr bijusi pieeja – nejaucieties mūsu lauciņā, dariet savu darāmo. Bet daudzos jautājumos attiecībā uz vidi, klimatu tu jau nevari tikai strādāt tajā savā Klimata departamentā. Tas skar rūpniecību, enerģētiku, lauksaimniecību, transportu un citas jomas."
Ar laiku Klimata un enerģētikas ministrija no Finanšu ministrijas pārņems elektrības pārvades sistēmas operatoru "Augstsprieguma tīkls", mazinot struktūru sadrumstalotību. Par to jau lemts, izveidojot šo ministriju. Vispirms vēl pabeidzamas ar ministrijas izveidi saistītās formalitātes, piemēram, mantu un citu saistību pārņemšana. Savukārt ministrijā apvienotie departamenti vienuviet sāks strādāt vēlāk pavasarī. Tam esošā budžeta ietvaros sagatavos VARAM rīcībā esošās telpas ēkā Doma laukumā.
KONTEKSTS:
Saeima 2022. gada 1. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedru amatu ieviešanu vairākās ministrijās. Grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību, teikts likumprojekta anotācijā. Sekmīga enerģētikas politika esot kritiski svarīga, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un atsacīšanos no Krievijas energoresursu piegādēm.
Savukārt "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi no 2023. gada 1. marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu. Savukārt "Sadales tīkla" jaunais tarifa projekts paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Ja "Sadales tīkla" iesniegtais tarifu projekts stāsies spēkā, tad Latvijā mājsaimniecībām elektrības pieslēgumi varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, liecina "De facto" aprēķini.
Saules paneļu īpašnieki ir nemierā ar plānoto tarifu palielinājumu, kas krietni palielināšot izmaksas. Savukārt komercparki uzskata, ka šāds solis dažu gadu laikā pilnībā apstādinās ilgtermiņa investīcijas šajā nozarē.
Premjers licis vērtēt iespējas koriģēt elektrības un pārvades tarifu celšanas projektus. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādījusi, ka "Sadales tīkla" plāns par tarifa celšanu vidēji 75% apmērā ir jāmaina. Finanšu ministrija uzdevusi arī "Augstsprieguma tīklam" pārvērtēt savus elektrības pārvades tarifa projektus, kas paredz sadārdzinājumu.
