Rekordi uzstādīti divas dienas pēc kārtas, bet iepriekš augstāko temperatūru fiksēja pirms gada un 2016. gadā.
Zinātnieki pēc koksnes gredzeniem un ledāju paraugiem secina, ka šī gada pirmā puse, iespējams, bija karstākā pēdējo 120 000 gadu laikā, un to nosaka klimata izmaiņas.
Savukārt aģentūras direktors Karlo Buontempo kā konkrētos rekordu iemeslus, pirmkārt, minēja silto okeāna ūdeni. Klusajā okeānā temperatūra sāk nedaudz samazināties, bet Indijas okeānā, Atlantijas okeānā un Vidusjūrā vērojama pretēja tendence. Iespējams, vēl būtiskāka ir Antarktīdas ietekme, kur patlaban ir daudz siltāks nekā parasti. Eksperti nenoliedz dabisko procesu ietekmi, bet uzsver, ka bez cilvēku "palīdzības", īpaši fosilā kurināmā izmantošanas, ekstremālas temperatūras rekordi nebūtu tik bieži.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzsver, ka klimata izmaiņas ir process, kas vieno sašķelto pasauli un Zeme kļūst karstāka un bīstamāka visiem un visur.
