Pērnais gads Latvijas investīciju attīstības aģentūrai bijis veiksmīgs. Uz Latviju atvilināti 33 ārvalstu uzņēmēji, kuri šeit radījuši vairāk nekā 1200 darbavietu. Arī to kopējais investīciju apjoms bijis iespaidīgs – vairāk nekā 127 miljoni eiro.
Latvijas bankas statistika gan liecina ko citu - investīciju pieplūdums pēdējos trīs gadus sarūk. Kaut arī kopējos investīciju rādītājus iespaidojušas izmaiņas ietekmēja izmaiņas uzturēšanās atļauju piešķiršanā, papildus negatīvas sekas nesusi ģeopolitiskā spriedze un vispārējais gausums eirozonas ekonomikā.
Kritika tiek arī valdībai – ja krīzes laikā tika virzītas reformas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, tagad tās kļuvušas gausākas.
„Tas moments, kas bija veiksmīgi uzsākts krīzes gados, lai īstenotu reformas ir apstājies. Ir novērojams, ka ir pasivitāte, ka ir atlikti lēmumi, ka neturpinās šie soļi, lai uzņēmējdarbības vide būtu tonusā. Ir apstājušās reformas tiesu sistēmā, izglītības sistēmā, veselībā. Tas pats maksātnespējas process, par ko tiek daudz runāts, bet skaidri soļi netiek pieņemti. Valdības locekļi gan uzsver - uzsāktie darbi nav apstājušies un tiek turpināti,“ saka Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs Gints Greiškalns.
Viņam iebilst ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS). „Katru gadu mēs sagatavojam uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu. Šogad plānoti 70 pasākumi, kas samazinātu administratīvo slogu. Šogad ir plānots mēs arī valdībā esam iesnieguši progresu. 23 darbi jau ir paveikti. Redzam arī tās problēmas, kuras nesokas, piemēram tieslietu sistēmas sakārtošana un elektroniskās dokumentācijas sagatavošana, komercsabiedrību reģistrēšanas. Ir daudz tādu tehnisku lietu, bet tos izdarot var atvieglot uzņēmēju dzīvi,“ norāda Reizniece – Ozola.
Speciālisti gan ir optimistiski un norāda, lai arī pēdējo gadu laikā investoru ieguldītās summas uzņēmumu izveidē Latvijā ir kļuvušas mazākas, to skaits ir audzis. Īpaši palielinājusies interese par pakalpojumu centru izveidi. Pērn atvērti četri šādi centri, kuros nodarbināti 400 cilvēku. „Ja reiz mēs kā LIAA [Latvijas Investīciju attīstības aģentūras] nevarējām uzstāt uz lielāku inženieru skaitu sagatavošanu, kas pagrūstu mūsu rūpniecību, bija jāstrādā ar to darba materiālu, kas ir. Redzot, ka liela daļa augstskolu beidzēju izvēlas profesijas, kur pieprasījuma nav – tādā skaitā [..] var nevis emigrēt, bet bija iespēja atnest darbu uz šejieni,“ uzsver aģentūras direktors Andris Ozols.
Lai sekmētu investīciju pieplūdumu turpmāk nolemts jaunajiem ražotājiem nodrošināt ātrāku un lētāku pieslēgumu elektrotīkliem un ceļu infrastruktūrai. Tiesa kā norāda investori, valstij vēl ir daudz darāmā, lai sagatavotu kvalificētu darbaspēku. Kaut bezdarbs ir liels, cilvēkiem aizvien nav to prasmju, kas nepieciešamas uzņēmējiem.
