Ražotāji bažījas, ka depozīta sistēma nonāks «nekontrolēta komersanta rokās»

Valsts vides dienests (VVD) septembra nogalē izvēlēsies iepakojuma depozīta sistēmas operatoru, ņemot vērā dažādus kritērijus. Dzērienu ražotāji bažījas par sistēmas nonākšanu nekontrolēta komersanta rokās, jo konkursā pārāk maza loma atvēlēta tam, ka izvēlētajam jābūt dzērienu ražotājam.

ĪSUMĀ:

  • Valsts vides dienestam ir vairāki kritēriji depozīta sistēmas operatora izvēlē - iepakojuma pieņemšanas vietu tīkls, tehniskais risinājums.
  • Sistēmas veidotājam daļēji jābūt dzērienu ražotājiem vai importētājiem.
  • Dzērienu ražotāji bažījas, ka depozīta sistēma nonāks citu ražotāju atbildībā.

Ražotāji bažījas, ka depozīta sistēma nonāks «nekontrolēta komersanta rokās»Sintija Ambote

Valdības pieņemtie dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumi paredz, ka tās operatora pretendentiem Valsts vides dienestā jāpiesakās līdz 30. septembrim. Dienesta vadītāja Elita Ansberga-Baklāne norāda, ka izvērstus vērtēšanas kritērijus piemēros tad, ja sistēmas izveidei pieteiksies vairāki pretendenti, kas atbilst Iepakojuma likumā noteiktajām minimālajām prasībām.

"Ļoti pareizi, ka šī kārtība paredz vairāku iespējamo pretendentu iesniegumu saņemšanu. Bet arī tad, ja konkursā būs viena depozīta sistēmas veidotāja pieteikums, kas atbilst tām minimālajām prasībām, tad, pirms noslēgt līgumu, mēs tomēr arī skrupulozi vērtēsim šo sistēmas darbības organizēšanas plānu. Tas notiks tādēļ, lai, noslēdzot līgumu, sabiedrībai ir skaidrs, kā šī iepakojuma pieņemšanas sistēma darbosies. Tāpat mums jābūt garantijām, ka šis operators līdz 2022. gada 1. februārim spēs ieviest šo sistēmu, tostarp piesaistīt arī pietiekoši lielas investīcijas," stāstīja Ansberga-Baklāne.

Vides dienests vēl patlaban strādā pie depozīta sistēmas operatora pretendentu izvērtēšanas kārtības, kuru plānots publiskot līdz 1. septembrim. Minimālās prasības tostarp nosaka, ka depozīta sistēmas operatora veidotājiem jābūt dzērienu ražotājiem, to importētājiem vai arī depozīta iepakotāju biedrībām.

"Tad, ja būs vairāki šie pretendenti, kuri atbildīs minimālajām prasībām, tad tie tiks vērtēti salīdzinoši. Un konkursā ļoti būtiska loma ir tieši depozīta iepakotāju dalībai operatorā. Šis kritērijs veido 30% no vērtējuma, un pārējos 70% veido kritēriji par to, kā sistēmu operators organizēs. Būtiskākais ir iepakojuma pieņemšanas vietu tīklu teritoriālais pārklājums un arī pieņemšanas tehniskais risinājums, kā arī iespēja to papildināt ar jauniem iepakojumiem jau sistēmas darbības laikā. Būtiska būs arī iepakojuma nodošanas atkārtotai lietošanai organizēšana," stāstīja dienesta vadītāja.

Tikmēr dzērienu ražotāji bažījas, ka minētie konkursa kritēriji tomēr rada risku, ka par sistēmas operatoru kļūtu ražotāju nekontrolēts komersants, kam rūpētu netiešas peļņas gūšana.

"Ražotāji ir ieinteresēti depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas saglabāt pēc iespējas zemākas, lai depozīta iepakojumu dzērienu sadārdzinājums veikalu plauktos būtu niecīgs.

Tieši tādēļ viens no šiem vērtēšanas kritērijiem ir tirgus pārstāvniecība, ko konkrētais operatora pretendents pārstāv. Un no paša sākuma ražotāji iestājās par to, lai šis kritērijs vērtēšanā veido vismaz 50% svaru. Sākotnēji projektā bija iestrādāti šim vien 20%, bet karstās diskusijās valdībā tika panākts neliels kompromiss par 30% svaru. Mēs pievienojamies, ka konkurence ir apsveicama, bet šoreiz tai jābūt ražotāju starpā, taču šobrīd var gadīties, ka šis depozīta sistēmas operatora kandidāts nenāk no ražotāju vides. Un tad šī konkurence ir izkropļota," komentēja dzērienu ražotāju izveidotā "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi diskusijās iepriekš norādīja, ka vēlas, lai par daļu no jaunās depozīta sistēmas kļūtu arī jau esošie dalīto atkritumu vākšanas punkti. 

"Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumi nevar piedalīties šīs sistēmas veidošanā. To ir skaidri norādījis likumdevējs. Tas, ko mēs varam piedāvāt nākošajam operatoram, ir tie dalītās atkritumu vākšanas laukumi, kas atrodas tiešā tirdzniecības vietu tuvumā. Latvijā kopumā šādi laukumi ir ap 70. Ja operators piedāvās šādu iespēju iesaistīties, es domāju mūsu uzņēmumi labprāt šādu funkciju veiks, bet šobrīd neviens no iespējamiem kandidātiem asociācijā nav vērsies," stāstīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts.

Vides dienesta vadītāja norādīja, ka dienests konkursa laikā vērtēs arī depozīta iepakojuma savākšanas loģistiku, lai tās ķēde būtu pēc iespējas efektīvāka, ko arī var panākt, sistēmā integrējot esošo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru.

Labākais pretendents saņems tiesības slēgt līgumu par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas nodrošināšanu uz septiņiem gadiem, sākot ar 2022. gadu. Līgumu plānots slēgt līdz šī gada beigām. Minēto septiņu gadu laikā iecerēts arī papildināt sistēmu ar jauniem iepakojuma veidiem.

Iepriekš publiskajā telpā diskutēts par to, vai varēs nodot arī saplacinātas pudeles. Patlaban tā nav prasība sistēmas operatora izvēlē, taču vides dienests vērtēs iepakojuma pieņemšanas tehnisko risinājumu, lai tas būtu pēc iespējas ērts, bet vienlaikus neradītu riskus, ka viena un tā pati pudele sistēmā tiek nodota vairākas reizes un atkārtoti neizņemtu naudu par to no sistēmas.

KONTEKSTS:

Depozīta sistēmai Latvijā jāsāk darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Pēc gadiem ilgas tūļāšanās un virknes nesekmīgu mēģinājumu pērn tā nolēma Saeima. LTV raidījums "De facto" jau ziņoja, ka norisinās cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti