Konkrētu summu, ko valsts var atgūt vai zaudēt, viņš nesauc. Turklāt nav zināms, kas, kad un par kādu cenu būtu gatavs pirkt uzņēmuma iekārtas, ko valsts varētu pārdot. Arī šis apstāklis liedz izdarīt drošākas prognozes, kādi varētu būt potenciālie valsts zaudējumi attiecībā uz LM.
Ziņots, ka pagājušajā ceturtdienā valsts samaksāja „UniCredit S.p.A.” galvojumu 67,4 miljonu eiro jeb 47,4 miljonu latu apmērā, ko tā bija sniegusi Itālijas kredītiestādei par LM doto kredītu.
Situāciju arī sarežģī LM akcionāru nesaskaņas, atzina „Prudentia” vadītājs. Vēstīts, ka akcionāri – no vienas puses Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – no otras Kirovs Lipmans – nespēj vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību. Turklāt, kā pirmdien intervijā LTV atzina Lipmans, akcionāri ļoti ilgā laika periodā ir tikušies tikai vienu reizi.
Savukārt Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone vien uzsvēra, ka tuvākajā laikā plānota LM dotās ķīlas pārvērtēšana.
LM problēmas aktuālas kļuva pavasarī, kad kļuva zināms, ka uzņēmums lūdz palīdzību valstij finansiālo problēmu risināšanā. Valsts atteica. Tad LM vadītāji meklēja investorus ārpus Latvijas un šobrīd gan Zaharjins, gan Lipmans apgalvo, ka viņiem tādus ir izdevies sameklēt. Vienlaikus LM vairs nespēj norēķināties ar Itālijas banku, bet arī saviem pieciem kreditoriem, kuru vidū ir „Latvenergo”, „SEB Banka”, „Citadele”, Valsts kase, kā arī britu metāla uzpircējs „Stemcor”.
Pakāpeniski no darba LM aiziet vai to zaudē arī strādnieki. Palikušie, pilnībā nenodarbināti, saņem ap 200 – 250 latu lielu algu.