Jūlija sākumā finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka partijas apsver iespēju ieviest 5% veselības nodokli. Tas nozīmētu, ka veselības aprūpes finansēšanai nonāktu lielāka daļa sociālo iemaksu, kā arī divi procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādā veidā iecerēts iegūt finansējumu mediķu algu celšanai. Vēl reforma paredzētu visiem nodokļu režīmiem ieviest kādu minimālo apmēru, no kura jāmaksā sociālās iemaksas. Premjerministrs Kariņš norāda, ka Finanšu ministrijas ziņojumu par to valdība varētu skatīt nākamnedēļ.
Sarunas partiju vidū gan ir smagas. Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzstāj, ka līdz ar reformu jāceļ diferencētais neapliekamais minimums līdz 500 eiro, kas palielinātu valsts budžeta deficītu. JKP līderis Jānis Bordāns pēc partiju sanāksmes uzsvēra, ka ir gatavs sarunas turpināt, taču līdz risinājumam vēl esot tālu.
"Es domāju, ka mēs iestrēgsim risinājuma meklēšanā tajā gadījumā, ja visi koalīcijas partneri nespēlēsim ar atklātām kārtīm, un nemēģinās piedāvāt informatīvos ziņojumus par vieniem izdevīgākiem segmentiem un citiem segmentiem, ko ierosina risināt citi koalīcijas partneri, tos atstāsim risināt kaut kad vēlāk," stāstīja ministrs.
Bordāns uzsvēra, ka neapliekamais minimums jāceļ, lai pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošie nenonāktu ēnu ekonomikā. Kariņš tikmēr norādīja, ka atbalsta neapliekamā minimuma celšanu, taču jāvērtē, cik lielā mērā.
"Jāmeklē, kā mēs varam vairāk atslogot zemās algas no nodokļiem. Tas arī ir mērķis, un ir runa tagad tikai par cik mēs varam palielināt neapliekamo minimumu. Nevis vai mēs viņu palielināsim, mēs viņu palielināsim, bet jautājums, par cik mēs varam to izdarīt un neatņemt [citām vajadzībām]," norādīja Kariņš.
Premjers pauda pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt, taču jāsalāgo arī citu partiju intereses. Piemēram, "KPV LV" iebilst pret akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm, lai nepalielinātu kontrabandas apmērus, savukārt Nacionālā apvienība vēlas palielināt ģimenes valsts pabalstus.
Tieslietu ministrs Bordāns arī uzsvēra, ka JKP uzskata - līdz ar nodokļu pārskatīšanu jābūt arī skaidrībai par to, kā mainīsies nekustamā īpašuma nodoklis pēc kadastrālo vērtību pārrēķināšanas, kas plānota 2022. gadā.
