Panorāma

Onkoloģijas centrā cīnās par operāciju bloku

Panorāma

Panorāma

Mediķu jautājums rada spriedzi koalīcijā

Premjers iebilst pret lielāku budžeta deficītu mediķu algu celšanai; neapmierināts ar ministres darbu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") neatbalsta valdības koalīcijā esošās partiju apvienības "Attīstībai/Par!" priekšlikumu mediķu algām 2020. nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā, palielinot 2020. gada budžeta deficītu. Premjers piektdien sasauktajā preses brīfingā atzina, ka nav apmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") darbu, aicinot viņu sakārtot nozari.

ĪSUMĀ:

Premjers norādīja, ka veselības ministres galvenais uzdevums​​​​​​​ nav nākt klajā ar ierosinājumu palielināt valsts nākamā gada budžeta deficītu.

"Es aicinu viņu sakārtot sistēmu, pievērsties pamatdarbam," teica Kariņš. Viņš atzīmēja, ka budžeta deficīta jeb valsts budžeta izdevumu palielināšana vēl par 60 miljoniem eiro nepaliktu bez sekām un vajadzētu celt kādu no "lielajiem" nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokli.

"Mūsu visu kopējās interesēs ir ministram likt strādāt, nevis prasīt naudu.

Viņķeles kundzei jāpiedāvā, kā sakārtot sistēmu. (..) Es sagaidu no ministres Viņķeles konkrētus risinājumus, kā padarīt sistēmu efektīvu," sacīja Ministru prezidents.

Tikmēr "Attīstībai/Par!" politiķis Daniels Pavļuts norādīja, ka nepiekrīt premjera teiktajam, ka ministram nav jāmeklē nauda. "Mūsu veselības ministre nav pelnījusi pārmetumus.

Ministre ir aktīva, bet par to saņem pārmetumus no premjera," teica Pavļuts,

atzīstot, ka ir patiesi izbrīnīts par šādu premjera viedokli.

Pavļuts norādīja arī, ka Latvija līdz šim pildījusi visas Eiropas Savienībā (ES) noteiktās prasības budžeta veidošanā. "Attīstībai/Par!" piedāvājums palielināt budžeta izdevumus vēl par 60 miljoniem eiro nozīmētu palielināt budžeta deficītu vien par 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Attīstībai/Par!" politiķis atzīmēja, ka nākotnē būtu jāstrādā pie valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas un jāskata nodokļi, kas ir vieni no zemākajiem Eiropā.

Ap plkst. 20 valdības namā beidzās premjera un valdību veidojošo partiju tikšanās. Pēc šīs sēdes premjers atzina, ka

koalīcijā nav atbalsta grozījumiem iepriekš apstiprinātajā 2020. gada valsts budžetā.

Tāpat, koalīcija, pēc Kariņa teiktā, noraidījusi opozīcijas prasības par demisijas pieprasījumu Viņķelei, kurai daudz kas darāms veselības aprūpes sistēmas reformas ziņā.

Tikmēr veselības ministre intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka situācija veselības aprūpē ir kritiska un kritiskos apstākļos ir jāvērtē risinājumi, kas neder normālos apstākļos. Premjers norādījis, ka ministram nav jāmeklē nauda, teica ministre, uzsverot, ka tas nozīmē, ka mediķu prasība par solītā atalgojuma pieaugumu ir jāatrisina valdībai kopā. Pēc Viņķeles domām, neliels budžeta deficīta pieaugums varētu būt risinājums, ko arī rekomendējuši atsevišķi ekonomisti.

Kā vērtē ideju par lielāku budžeta deficītu?

"Jaunās Vienotības" Saeimas deputāts Ainars Latkovskis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" ir pret lielāku budžeta deficītu, kas nozīmētu aizņemties vairāk naudas savu tēriņu segšanai.

Deputāts izteicās, ka Saeimas nupat atbalstītajā 2020. gada valsts budžetā paredzētais deficīts "neatbilst patiesībai".

Proti, budžeta deficīts būs lielāks par FM lēsto, jo ekonomikas izaugsme būs lēnāka – valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,8%, taču Eiropas Komisija (EK) prognozējusi, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs lēnāka – 2,6%. Līdz ar to arī budžeta ieņēmumi varētu būt mazāki, nekā plānots.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs priekšsēdētājs Jānis Platais Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu, norādot, ka jau pašreizējais budžeta deficīts neatbilst Fiskālās disciplīnas likumam. 

Nacionālā apvienība (NA) būtu gatava atbalstīt "Attīstībai/Par!" priekšlikumu, ja Finanšu ministrijai (FM) īsā laikā izdotos vienoties ar EK par lielāku budžeta deficītu, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja NA Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Tā, pēc deputāta sacītā, būtu atbalstāma pieeja krīzes situācijas risināšanai. Ideālā variantā gan mediķu algu celšanai nepieciešamais finansējums būtu jārod 1,2 miljardu eiro lielajā veselības aprūpes budžetā, veicot visu tēriņu auditu, piebilda NA deputāts.

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas un attīstās zem sava potenciāla. Līdz ar to pašlaik vajadzētu to kaut kādā veidā neitralizēt un stimulēt ekonomiku. To varētu darīt ar stimulējošu fiskālo politiku, tostarp palielinot valsts izdevumus.

Latvijas Bankas ekonomists uzskata, ka ekonomikas sabremzēšanās apstākļos nebūtu pareizi īstenot ierobežojošu fiskālo politiku.

KONTEKSTS:

"Attīstībai/Par!" aicinājusi premjeru un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā, palielinot budžeta deficītu, kas apvienības ieskatā ir iespējams. "Attīstībai/Par!" jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020. gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

"Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2% no IKP ir iespējama," norādīja apvienība. Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP).

FM paziņojumā medijiem norādīja, ka, palielinot budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un ES noteikumi, un tad būtu jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no IKP jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.

Savukārt EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) iepriekš skaidroja, ka Latvijas budžeta deficīts nākamgad plānots  0,6% no IKP, un Latvijas nākamā gada budžets no vidēja termiņa budžeta mērķa atšķiras par 0,1% no IKP. EK pieļauj 0,25% atšķirību. Tātad teorētiski budžeta deficītu Latvija var vēl mazliet palielināt. Taču Dombrovskis brīdināja par riskiem: "Te gan jāsaka, ja mēs runājam par šīm strukturālajām bilancēm, tās īpaši mazu valstu, arī Latvijas gadījumā mēdz būt samērā svārstīgas".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti