«Attīstībai/Par!» rosina atrast naudu mediķu algām uz budžeta deficīta rēķina

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) aicina premjeru un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā, palielinot budžeta deficītu, kas apvienības ieskatā ir iespējams, teikts apvienības paziņojumā medijiem.

Pat Eiropas Savienības “normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt”, norāda “Attīstībai/Par!”.

Apvienība uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas.

“Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2% iekšzemes kopprodukta (IKP) ir iespējama,” norāda apvienība.

“Attīstībai/Par!” norāda, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP).

“Ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē,” uzskata "Attīstībai/Par!" valdes locekle, veselības ministre Ilze Viņķele.

Viņa uzsver, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus. “Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.

“Attīstībai/Par!” jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020. gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

“Mēs uzskatām, ka veselībai ir jābūt kopīgai visas valdības un sabiedrības prioritātei, nevis vienas partijas vai nozares organizāciju prioritātei. Latvija kā valsts joprojām atvēl nepieņemami maz līdzekļu un uzmanības veselības aprūpei. Mēs joprojām esam viszemākajos rādītājos Eiropā veselības jomā,” paziņojumā medijiem norādīja Viņķele.

Ministre iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa valdības laikā.

“Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā,” uzsvēra ministre. 

Savukārt Finanšu ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka, palielinot budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, un tad būtu jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.

FM paziņojumā norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 20. novembrī publicēto atzinumu par 2020. gada budžetu Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020. gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija 2020. gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem.

FM arī brīdināja, ka “līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinēja fiskāli atbildīga kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam”. Tas savukārt paaugstinātu valsts budžeta izdevumus valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir aptuveni 260 miljoni eiro.

Tāpēc Finanšu ministrija (FM) neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020. gada budžeta deficītu un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt.

Tas sabojās arī Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. FM aicina politikas veidotājus ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem, teikts ministrija paziņojumā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) iepriekš skaidroja, ka Latvijas budžeta deficīts nākamgad plānots  0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Latvijas nākamā gada budžets no vidēja termiņa budžeta mērķa atšķiras par 0,1% no IKP. EK pieļauj 0,25% atšķirību.

Tātad teorētiski budžeta deficītu Latvija var vēl mazliet palielināt. Taču Dombrovskis brīdināja par riskiem: “Te gan jāsaka, ja mēs runājam par šīm strukturālajām bilancēm, tās īpaši mazu valstu, arī Latvijas gadījumā mēdz būt samērā svārstīgas”.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis: ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti