Panorāma

VARAM sola uzraudzīt notikumu attīstību Rīgas domē

Panorāma

Kāpēc skolas nav gatavas iekļaujošajai izglītībai?

Latvijas budžeta deficīts – lielākais Baltijā

Par Latvijas 2020. gada budžeta plānu EK sniedz pozitīvu atzinumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas valsts budžets 2020. gadam kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām – tādu secinājumu pauda Eiropas Komisija (EK). Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijas budžeta deficīts būs lielākais Baltijā.

Eiropas Komisija priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka no trim Baltijas valstīm Latvijai ir lielākais budžeta deficīts. “Varētu teikt, ka tas nav liels – 0,6% no iekšzemes koprodukta (IKP), bet Igaunijā ir tikai 0,2% un Lietuvā ir sabalansēts budžets. No tāda viedokļa, ņemot vērā, ka 2020. gads būs jau devītais ekonomiskās izaugsmes gads pēc kārtas, protams, būtu svarīgi turpināt samazināt budžeta deficītu,” sacīja EK priekšsēdētāja vietnieks.

EK viceprezidents arī atgādināja, ka iepriekš īstenotā nodokļu reforma ir ievērojami samazinājusi budžeta ieņēmumus. Līdz ar to, kaut arī nākamgad paredzētais budžeta deficīts ir salīdzinoši neliels, papildu nauda veselības aprūpei vai citām nozarēm drīzāk būtu jāmeklē, mainot nodokļus.

“Šeit ir jāsabalansē dažādas lietas. Pirmais – kāpēc Latvijai ir lielākais budžeta deficīts starp Baltijas valstīm. Viens iemesls ir iepriekš pieņemtās nodokļu reformas negatīvā fiskālā ietekme. Mēs redzam, ka nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies pēdējo divu gadu laikā par apmēram 1% no IKP. Attiecīgi tas samazina manevra iespēju arī budžeta izdevumu daļā,” sacīja Dombrovskis.

Latvijas nākamā gada budžets no vidēja termiņa budžeta mērķa atšķiras par 0,1% no IKP. EK pieļauj 0,25% atšķirību. Tātad teorētiski budžeta deficītu Latvija var vēl mazliet palielināt. Taču Dombrovskis brīdina par riskiem: “Te gan jāsaka, ja mēs runājam par šīm strukturālajām bilancēm, tās īpaši mazu valstu, arī Latvijas gadījumā mēdz būt samērā svārstīgas.

Tā kā arī tur ir svarīgi turēt kaut kādu nelielu buferi.”

Tikmēr Nīderlandei un Vācijai ir pavisam citas problēmas. Nīderlandei ir budžeta pārpalikums 1,5% no IKP, bet Vācijai ir 1,2%. EK aicina to izmantot, lai stimulētu ekonomiku, no kā iegūtu arī citas Eiropas valstis. Un nākamā gada budžeti liecina, ka Nīderlande un Vācija beidzot to arī grasās darīt.

Savukārt vislielāko kritiku par nākamā gada budžeta plāniem saņēma Ungārija un Rumānija.

KONTEKSTS:

Saeima 14. novembrī pieņēma nākamā gada budžetu, paredzot, ka konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020. gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti