Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3 800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā.
Tas ir tikai nedaudz labāk nekā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk kā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni - Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%).
Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).
Savukārt Latvijas uzņēmumu pārstāvji ir augstākās domās nekā Austrumeiropas un pat attīstītāko valstu biznesa cilvēki par finanšu uzskaites caurskatāmības un pareizības līmeni savā valstī. Tikai 22% Latvijas respondentu uzskata, ka uzņēmumi Latvijā parāda labākus finanšu datus, nekā tie patiesībā ir, salīdzinājumā ar 39% Austrumeiropā un 33% attīstītākajās ekonomikās.
Sagrozītu finanšu datu iesniegšana Latvijā arī notiek retāk kā citās valstīs, un vadītāji kopumā neuzskata, ka finanšu datu sagrozīšana būtu pieņemama prakse.
EY pētījums atklāj, ka pasaulē daudzi uzņēmumi nav ieviesuši pat vienkāršākos mehānismus efektīvai krāpšanas novēršanai, piemēram, 42% pasaules uzņēmumu respondentu atzīst, ka viņu uzņēmumos nav ieviestas korupcijas novēršanas politikas vai viņi par tām neko nezina.
Latvijā situācija šajā jomā ir vēl sliktāka - 55% uzņēmumu nav korupcijas novēršanas politikas, kas ir nedaudz sliktāks rezultāts nekā vidēji Austrumeiropā (51%). Turklāt tikai 39% Latvijas biznesa līderu atzīst, ka uzņēmumu augstākā vadība ir skaidri komunicējusi savu apņēmību īstenot korupcijas novēršanas politiku, kas arī ir sliktāks rādītājs nekā 42% respondentu vidēji Austrumeiropā.
