ĪSUMĀ:
- Budžeta likumprojektam bija iesniegts 91 priekšlikums, pārsvarā opozīcijas sagatavots.
- Pozīcija noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus.
- Šā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi - 9,4 miljardu eiro apmērā.
- Budžetā nav iekļautas tā dēvētās "deputātu kvotas", taču papildu finansējums vairākiem pasākumiem atrasts, pārskatot bāzes izdevumus.
Vairums priekšlikumu bija parlamenta opozīcijas sagatavoti, tie skāra visai plašu jautājumu loku un tie visi tika noraidīti. Saeimas tribīnē aizstāvēt savus priekšlikumus lielākoties kāpa opozīcijas deputāti. Pēc to noraidīšanas vairumā gadījumu Saeimas opozīcija lūdza nolasīt deputātu balsojumu rezultātus. Tas gan katru reizi atsevišķā balsojumā tika noraidīts.
2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
Debates raisījās par priekšlikumu noteikt 364 639 608 eiro dotāciju pašvaldību izglītības iestādēm, kad opozīcijas deputāti izlēma kritizēt skolotāju algu pieauguma grafiku un izglītības reformu. Ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) uzsvēra, ka esošā situācija ar pedagogu atalgojumu veidojusies, pateicoties iepriekšējiem ministriem, bet viss, kas saistīts ar skolu tīkla optimizāciju, tiekot precizēts.
Savukārt, deputātiem skatot priekšlikumu par Valsts policijas amatpersonu prēmēšanu, ja to tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi, tribīnē kāpa arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") un mēģināja pievērst parlamentāriešu uzmanību zemajām algām iekšlietu struktūrās un sliktajām ēku stāvoklim. Bet opozīcijā esošā, no "Saskaņas" saraksta ievēlētā deputāte Jūlija Stepaņenko ministram vaicāja - kādēļ tad Iekšlietu ministrija šādas ēkas nomājot.
Pozīcija noraidīja opozīcijas deputātu ierosinājumu samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu par 30%. Stepaņenko debatēs norādīja, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas pirms Saeimas vēlēšanām bija solījušas šādus samazinājumus, taču nu tagad to nepilda. Savukārt no partijas "KPV LV" ievēlētais un tad izslēgtais deputāts Aldis Gobzems pauda, ka valsts sektorā strādājošie darba laikā ne ar ko nenodarbojas, un tā dēļ izpelnījās parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) nosodījumu.
Deputātu diskusijas izcēlās arī par opozīcijas deputātu priekšlikumu piešķirt 22 324 eiro biedrībai "Bezvests.lv", lai atbalstītu pazudušo personu meklēšanas pasākumus. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") aicināja opozīciju nemaldināt sabiedrību, sakot, ka jautājums tiks risināts, meklējot naudu Aizsardzības ministrijas budžetā. Tas gan nepārliecināja deputātu Gobzemu, kurš klāstīja, ka Pabriks ir "Šķēles pakalpiņš" un sola, ka finansējums "varbūt tiks atrasts". Gobzems uzsvēra, ka šis jautājums bija jārisina jau sen, nevis jāpasniedz kā liels varoņdarbs.
Pozīcijas deputāti noraidīja arī Igora Pimenova ("Saskaņa") priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, opozīcijas deputātu rosināto 343 000 eiro piešķiršanu Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs" radioteleskopu kompleksa uzturēšanai un drošības režīma nodrošināšanai.
Debašu noslēgumā ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka valdība ņems vērā dažādos saturiskos opozīcijas iebildumu un strādās pie tā, lai būtu mazāk iemeslu neatbalstīt pozīcijas darbu. "Šis ir tikai sākums. Mēs esam pieņēmuši tehnisko budžetu," teica Kariņš, solot, ka jau ceturtdien, 4. aprīlī, valdība ķersies klāt pie 2020. gada budžeta sagatavošanas. Premjers atzina, ka arī viņam šī diena bijusi gara, taču viņš varējis strādāt no Saeimas telpām, kā arī iepazinies ar parlamenta ēdnīcu.
Tas izraisīja Gobzema kritiku, kurš norādīja, ka pozīcija balsojusi pret visiem pirmsvēlēšanu solījumiem. Savukārt Stepaņenko pozīciju apsveica ar to, ka Kariņš atklājis jauno ēdnīcu, bet JKP - ar to, ka atradās "kartona Jurašs".
Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.
Tostarp Saeimas Budžeta komisija iepriekš atbalstīja priekšlikumu papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro par 5,5 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu algu paaugstināšanai izglītības reformas ietvaros. Finansējumu plānots rast no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai plānots papildus novirzīt 7 miljonus eiro.
Deputāti atbalstīja arī priekšlikumu par 450 tūkstošu eiro piešķiršanu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanai, kuras mērķis ir veicināt ģimenei labvēlīgas vides veidošanu pašvaldībās.
Tāpat Budžeta komisijā iepriekš tika atbalstīts priekšlikums par 170 tūkstošu eiro piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tostarp, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem klātienē nobalsot vēlēšanu iecirknī ārvalstīs un iespēju vēlētājiem Latvijā iepriekšējā balsošanā nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.
Komisijā atbalstīts arī priekšlikums par 213 tūkstošu eiro novirzīšanu paralimpiskā sporta centra izveidei Rīgā un par 1,3 miljonu eiro piešķiršanu olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē. 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.
Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.
Tāpat papildu trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai. Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paralimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā paredzēts novirzīt 400 tūkstošus eiro.
