LPS vadītājs norādīja uz bažām par iedzīvotāju spēju apmaksāt energoresursu rēķinus, un tas varētu skart arī vidusslāni. Pat puse mājsaimniecību varētu būt riska zonā, sacīja Kaminskis.
Lai noteiktu mājsaimniecību spēju norēķināties, jāraugās uz kopējiem ienākumiem ģimenē. Šādi dati varētu būt pieejami pēc gada – nākamā gada septembrī, atzina LPS priekšsēdis.
Arī mājokļa pabalsts varētu būt nepieciešams būtiski plašākam ģimeņu lokam. Pērn tas bija 20 000 ģimeņu, bet šogad jau 44 000 ģimeņu. Līdz ar to pašvaldības netiks galā ar atbalstu mājsaimniecībām un būtu vajadzīgs, lai valsts atbalsta daļa pieaugtu no 50% uz 75%, pauda Kaminskis.
Tāpat bažas ir par pašvaldību spēju ātri izskatīt visus atbalsta pieteikumus. Kaminskis prognozēja, ka varētu būt sastrēgums.
Tikmēr "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka Latvijā pašlaik nevar runāt par visaptverošu ekonomisko krīzi, jo ir nozares, kas attīstās ļoti labi. "Pakalpojumu eksports šogad attīstās brīnišķīgi," viņš piebilda.
Vienlaikus bankas ekonomists atzina, ka pašlaik novēroto varētu saukt par "dzīves līmeņa krīzi".
"Ekonomikai uzlikts tāds smags svars, kas to spiež uz leju. (..) Tas samazina dzīves līmeni Latvijā, rada grūtības daudziem uzņēmumiem," sacīja Strautiņš.
Tas gan esot pārejoši, jo problēma atrisināsies, kad samazināsies energoresursu cenas. Tiesa, šajā laikā būs vajadzīgs valsts atbalsts.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
