Tiesa, ne politiķu, ne ekspertu vidū nav vienprātības par to, kādi tieši līdzekļi būtu jāizvēlas šī mērķa sasniegšanai.
Diskusiju laikā visai kritisku attieksmi izpelnījies Finanšu ministrijas ierosinājums, kurš paredz diferencēt neapliekamo minimumu. Tomēr ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”) uzskata, ka arī tiešs likmju pieaugums jāvērtē piesardzīgi.
„Ja likmes pieaugs, tad pieaugs vēlme slēpt ienākumus un būs spiediens uz ēnu ekonomiku. No darba prakses Skandināvijā zinu, ka cilvēki negrib, lai viņi būtu augstākā algu kategorijā, jo labi zina, ka pieaugs nodokļi,” sacīja Ašeradens.
Tomēr ministrijas parlamentārais sekretārs norādīja, ka nodokļu sistēma tikšot pārskatīta. „Kopumā nodokļu sistēmu pārskatīt - tas prasīs laiku, jo pēdējo 25 gadu laikā nodokļu sistēma ir veidojusies situatīvi. Mums patiesībā neeksistē nodokļu politikas dokuments Latvijā un finanšu ministrija ir ielikusi savā darba plānā nākam gadam sagatavot šādu politikas dokumentu,” pauda Ašeradens. „Mums jāsaprot, ka ir trīs svarīgas nodokļu grupas - nekustamā īpašuma nodokļi, inākumu un patēriņa nodokķli. Tad mums viņi visi ir jāsaliek kopā, jāsarēķina un jāpanāk vienošanās, kāds modelis būtu vislabākais (..),” viņš piezīmēja.
Kamēr tas neesot izdarīts, Finanšu ministrija nevienlīdzību mazināšot ar neapliekamā minimuma palīdzību - mazajām algām pakāpeniski to nosakot lielāku, bet lielajām, kas ministrijas ieskatā ir sākot no 1500 eiro, to atceļot.
Līdz šim piedāvātie progresīvā nodokļa varianti bijuši dažādi. Taču princips ir viens - mazāko algu saņēmējiem nodoklis ir mazāks, bet lielāko - lielāks. Arī Stradiņa universitātes profesors Dainis Zelmenis teic, ka par progresijas soļiem var diskutēt, taču par to, ka nodokļa ieviešanai ir pēdējais laiks, viņš ir nešaubīgi pārliecināts.
“Tirgus ekonomika jeb kapitālistiskā ekonomika ir savdabīga, kas izpaužas tajā apstāklī, ka sabiedrības noslāņošanās bagātajos un nabagajos notiek automātiski, un te kādiem spēkam jāiejaucas, pretējā gadījumā tā plaisa kļūst sabiedrībai bīstama. To ir sapratuši Rietumi, un tāpēc ar šī progresīvā ienākumu nodokļa palīdzību mēģina šo plaisu samazināt,” sacīja Dainis Zelmenis.
Viņš atzina, ka šo diskusija vajadzēja jau pirms 25 gadiem, taču dažādu apsvērumu dēļ tās parasti beigušās ne ar ko.
“Visas šīs postsociālistiskās valstis cieš, negribu teikt “bērnišķīgo kreisumu”, bet kaut kur mums tikai tagad, pamazām veidojas tāda civilizēta tirgus ekonomika. Tas ko mēs deviņdesmitajos gados taisījām, tas bija kvazitirgus ekonomika, jo uztaisīt kapitālismu bez kapitāla nav iespējams. Tur rodas visādas deformācijas. Un, protams, ka vismazāk cilvēki tai brīdī domāja, kā mazināt mantiskās atšķirības,” skaidroja Zelmenis.
Biedrība „Progresīvie”, kura ir viena no aktīvākajiem progresīvā ienākuma aizstāvjiem Latvijas sabiedrībā, uzskata, ka pārmaiņas iedzīvotāju nodokļu sistēmā jāveic saskaņoti ar reformām arī citiem nodokļiem.
Kritiķiem, kas lēš, ka Latvijā nemaz nav daudz lielo algu saņēmēju, tāpēc nodokļu progresijai nav jēgas, biedrības vadītājs nepiekrīt. Viņš uzsver - daudzi turīgi cilvēki ienākumus izvēlas saņemt dividendēs, jo tām nodoklis ir mazāks. Līdz ar to iznāk, ka nodokļu sistēma ne tikai nav progresīva, bet ir regresīva, jo turīgākie maksā mazāk. Tāpēc ienākumi jāvērtē kopumā, ne tikai alga.
Ja darba algā ienākumu nodoklis ir 23%. Turklāt vēl ir jāmaksā ļoti lielas sociālās iemaksas. Tad, kādēļ cilvēkam, kurš gūst lielus ienākumus un var tos noformēt visdažādākajos veidos, izvēlēties darba algu, ja nodokļu atšķirība ienākumu veidiem ir tik milzīga. Kamēr būs šādas atšķirības, mums vienmēr būs ļoti, ļoti mazs lielo algu saņēmēju skaits. Ir jāskatās uz ienākumiem un ieņēmumu guvējiem,” komentē biedrības vadītājs Ansis Dobelis.
Arī no uzņēmēju puses izskanēja viedokļi, ka progresīvā nodokļa ieviešanu nevar vērtēt atrauti no kopējās nodokļu sistēmas. Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis, sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns tomēr uzsver – ir pārspīlēti teikt, ka Latvijas nodokļu sistēmā šobrīd nepastāv nekāda progresivitāte. „Latvijā ir progresīvs ienākumu nodoklis tieši caur netiešo progresivitāti. Pirmais instruments ir neapliekamais minimums, kas Latvijā ir relatīvi zems. Otrs ir tieši vērsts uz nabadzības apkarošanu un ir efektīvākais instruments ir pēdējos gados pieaudzētais pabalsts par apgādājamo,” klāstīja Leiškalns.
Savukārt Saeimas deputāts Igors Pimenovs uzskata, ka būtu jāievieš 3 dažādas iedzīvotāju ieņēmumu likmes – 15%, 25% un 30%, no kurām zemākā tiktu piemērota algām līdz 1200 eiro mēnesī, bet augstākā likme – algām virs 2000 eiro mēnesī.
Lielākai uzņēmēju motivācijai reizē ar progresīvo IIN ieviešanu Pimenovs rosina neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli uzņēmumu nesadalīto peļņu un reinvestēto peļņu.
Bet Finanšu ministrijas redzējumam par progresivitāti drīzāk piekrīt arī Latvijas darba devēju konfederācijā. Tās eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka paša nodokļa diferencēšana neko labu nedos.
“Ja ir teiksim 1200 atalgojums man vienam pašam vai mammai ar diviem bērniem - 1300, tad, kurš no mums ir tas .. Un tad iznāk, ka tai mammai pēc piedāvātā modeļa būtu jāmaksā lielāks nodoklis nekā man vienam pašam. Tas būtu nenormāli. Tas nevis mazina nevienlīdzību, bet vairo nevienlīdzību,” sacīja Leiškalns.
Finanšu ministrijā gan atzīst, ka plānots pārskatīt arī nodokļu sistēmu kopumā. Taču darbs pie šāda plānošanas dokumenta paredzēts nākamgad.
