Dienas ziņas

Moldovas ministrs: Esam gatavi, ja situācija pasliktinātos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nesakārtota meliorācija un laikapstākļi ietekmē ziemājus

Nesakārtota meliorācija un laikapstākļi varētu ietekmēt ziemājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Lietusgāzes, atkusnis, sniegputeņi un sals – tik dažādi laika apstākļi janvārī vienas nedēļas laikā rada bažas lauksaimniekiem. Latgales laukos krājas liels ūdens daudzums, un, mijoties ar kailsalu, tas var nodarīt postu ziemājiem.

Pārplūduši koplietošanas grāvji, lielas peļķes lauku vidū un pārāk mitra augsne – tās ir tikai dažas no sekām, kas radušās, nokūstot vairāk nekā 30 centimetrus biezai sniega segai. Tam uzreiz sekoja lietusgāzes, tad atkal sals un mazliet sniegs. Tik strauja mainība, turklāt ne vien šonedēļ, bet arī ziemas sākumā Latgalē raisa bažas par ziemājiem.

"Nav labi ziemājiem. Nav labi, ka nesasala zeme uzreiz. Uz slapjās zemes uzsniga sniegs un liela kārta. Ziemāji tur suta, viņi patērēja savus cukurus, ko viņi sagādājuši ziemai. Ir cerības, ka pārziemos. (..) Tur tajās slapjajās vietās, kur peļķes, jā, tur, protams, pazudīs," pastāstīja Vasīlijs Rasimenoks, lauksaimnieks Ludzas novadā.

"Nedēļas laikā zemē ir iesūkušies un kaut kur tālāk pa meliorācijas sistēmām aizgājuši aptuveni 500 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir tiešām ļoti liels ūdens apjoms. Latgalē uz laukiem ūdens ir vairāk nekā, piemēram, Kurzemē. Tas nav labvēlīgi ziemājiem, bet droši vien pašlaik pāragri spriest, kāda varētu būt ietekme uz ziemāju stāvokli," sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Zemnieks Vasīlijs Rasimenoks kopā ar dēlu Ludzas novada piecos pagastos aptuveni 1200 hektārus zemes apsaimnieko vairāk nekā desmit gadus un līdzīgu ziemu neatminas. Šobrīd svarīgi, lai sniega kārta saglabātos vismaz trīs centimetru biezumā.

"Ja tagad tiešām būs pliks un kā februārī mums kādreiz gadās -25 grādi, tad ir slikti. Vienu nakti viņi var paturēt pliki. Mums zemniekiem nav, par to ko čīkstēt, kā Dievs dod, tā arī būs. Vienīgais, tur kur ūdens stāv, tur, protams, neko nevar darīt. Tā ir meliorācija," pauda Rasimenoks.

"Šis gads atkal izteikti parādīja, ka meliorācijai ir liela nozīme. Mēs redzam, kas notiek citos Latvijas reģionos, kur ir atkal problēmas ar ledus iešanu. Diemžēl nākamajā plānošanas periodā nav paredzēts atbalsts viena īpašnieka meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, renovācijai," sacīja Trons.

Zemkopības ministrija ziņo, ka pagaidām pārejas periodā desmit miljoni eiro paredzēti valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanai, bet no 2023. līdz 2027. gadam atbalsts būs 36 miljoni eiro, lielākā daļa no tā valstij, 3,4 miljoni – koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Lauksaimnieki gan vēlētos programmas ar meliorāciju saistītu iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā mudinot ūdens novades sistēmu atjaunošanā iesaistīties arī uzņēmējus.

"Uzņēmējdarbības dažādošanai vai "Leader" pasākumi, kur svarīgi arī dod iespēju uzņēmējiem dažādot šo pakalpojumu un ražošanu laukos, un sniegt arī, piemēram, meliorācijas sistēmu sakārtošanas pakalpojumus. Jāaicina arī pašvaldības aktīvāk iesaistīties un tomēr nekustamā īpašuma nodokli, kas ir paredzēts arī infrastruktūras uzturēšanai, vairāk virzīt tieši meliorācijas sistēmu sakārtošanai," norādīja Trons.

Vēl bažas rada diskusijas Eiropā par meliorācijas objektu turpmāko likteni, piemēram, Briselē apspriež "Dabas atjaunošanas regulu" un, iespējams, līdz 2030. gadam daļu meliorācijas būs jālikvidē, lai pārpurvotu organisko augsni. Tas savukārt atkal ietekmēs ne tikai lauksaimniecību un mežsaimniecību, bet arī lauku iedzīvotāju ikdienu kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti