PBK izsniegtajā apraides atļaujā esot norādīts minimālais ziņu pārraižu daudzums, kurš jānodrošina vismaz 5% apjomā no kopējā raidlaika jeb vairāk nekā astoņas stundas nedēļā.
Ja apraides atļaujā paredzētais Latvijā radītu ziņu apjoms netiks nodrošināts, NEPLP vajadzēs rīkoties likumā paredzētajā kārtībā, paziņojumā medijiem norādīja NEPLP loceklis Patriks Grīva.
“PBK gadījumā ir kritērijs, kas ir norādīts – 5% ziņu apjoms, kas jāuztur nemainīgs. Tās ir vairāk nekā astoņas stundas nedēļā ziņu satura, kam jābūt šajā kanālā. Tas ir viņu apsolījums viņu skatītājiem. Līdz ar to no NEPLP puses ir svarīgi redzēt, ka PBK skatītājs saņem to, kas ir solīts. Tas ir komersanta ziņā, kādā veidā tiek nodrošināts saturs. Taču svarīgi, lai šis saturs atbilst darbības pamatnosacījumiem,” Latvijas Radio sacīja Grīva, piebilstot, ka likums paredz sankcijas par nosacījumu neizpildi.
NEPLP arī atgādināja, ka ir uzsākta PBK patieso labuma guvēju pārbaudes procedūra, kura joprojām turpinās. Programmas, kas neievēro darbības pamatnosacījumos rakstīto, var tikt sodītas un atsevišķos gadījumos arī slēgtas, norādījis NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
“Diemžēl mūsu kolektīva attīstība beigsies 19. martā, kad pēdējo reizi izies ēterā raidījums “Latvijskoje vremja” (“Latvijas laiks”). Diemžēl. No kā tas viss ir atkarīgs? Droši vien jāprasa augstākajiem ešeloniem,” sacīja PBK ziņu raidījumu vadītājs Jurijs Kušpelo, atklājot, ka raidījumā strādā 33 cilvēki.
KONTEKSTS:
2019.gada novembrī NEPLP aizliedza “Pirmā Baltijas kanāla” īpašniekam “Baltijas mediju alianse” pārraidīt deviņus Krievijas kanālus, jo aiz tiem kā patiesā labuma guvējs stāv Kovaļčuks. Noprotams, ka ar pierādījumiem palīdzējis Valsts drošības dienests, kurš mēnesi vēlāk sāka kriminālprocesu pret “Baltijas mediju aliansi” par ES sankciju pārkāpšanu. “De facto” zināms, ka lietā par aizdomās turamajiem atzīti “Baltijas mediju alianses” līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un juridiskās daļas vadītājs Sergejs Kārītis. Abi aizturēti un vēlāk atbrīvoti.
“Baltijas mediju alianse” apstrīdējusi vairāku Krievijas telekanālu pārraidīšanas aizliegumu.
Šogad februāra sākumā LTV raidījums ziņoja, ka Valsts drošības dienesta kratīšanas "Pirmā Baltijas kanāla" īpašnieka birojā saistītas ar darījumiem, kuros ar finanšu resursiem nodrošināts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa, miljardieris Jurijs Kovaļčuks. Viņš jau gandrīz sešus gadus atrodas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, bet mediju uzraugs skaidro, ka viņa saistība ar Krievijas televīzijas kanāliem pierādīta tikai nesen.
Bet februāra beigās izskanēja, ka tiks likvidēts PBK Ziņu dienests, bet uzņēmumā to neapstiprināja. Un šonedēļ PBK īpašnieks paziņoja par programmas vietējā satura ražošanas pārtraukšanu no 20. marta.
