Aktuāli

Latvijā saslimstība ar difteriju augstākā Eiropā; revakcinējas tikai 65% pieaugušo

Aktuāli

Zāļu saņemšana aptiekās ar e-recepti pagaidām prasa ilgāku laiku

Latvijas valsts parāds atkal pieaudzis un pietuvojies vēsturiski augstākajam līmenim

Latvijas valsts parāds atkal pieaudzis un pietuvojies vēsturiski augstākajam līmenim

Uz Eiropas Savienības valstu fona Latvijas valsts parāds vēl arvien ir viens no zemākajiem. Tomēr tā kopapjoms ir iespaidīgs – aptuveni 9,7 miljardi eiro, tādēļ arī parāda apkalpošana izmaksā dārgi. Šogad valsts parāda apkalpošanas izmaksas pārsniegs 220 miljonus eiro.

Aizvadītajā gadā Latvijas valsts starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 1,3 miljardus eiro. Tādējādi arī valsts parāda kopapjoms ir krietni pieaudzis, pietuvojoties vēsturiski augstākajam līmenim, kas tika sasniegts 2010. gadā, kad valsts iekšējā un ārējā parāda kopsumma pārsniedza 40% no iekšzemes kopprodukta. Ar Valsts kases operatīvajiem datiem par pašreizējo valsts parāda apmēru iepazīstina Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka:

„Valsts parāds pēc nacionālās uzskaites metodoloģijas ir 9,7 miljardi eiro, attiecībā pret iekšzemes kopproduktu tie ir aptuveni 39%. Attiecīgi nodzēšot parādu šogad, mūsu parāda līmenis atkal samazināsies zem 40% no IKP un tā arī stabilizēsies vidējā termiņā.”

Galvenais iemesls, kādēļ aizvadītajā gadā valsts parāda kopapjoms pieaudzis, ir nepieciešamība uzkrāt līdzekļus nākammēnes atmaksājamo parādsaistību dzēšanai. 2012. gadā ņemtā aizdevuma atmaksai nepieciešamā summa ir uzskatāma par rekordlielu, atzīst Jalovecka:

„Februārī dzēšamais apjoms ir 1 miljards ASV dolāru, kas arī ir lielākais šogad dzēšamais apjoms. Mēs turpinām atmaksāt to parādu, ko Pasaules Banka mums ir piešķīrusi krīzes laikos starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros.

Pasaules Bankai mums atmaksa ir jāturpina līdz pat 2020. gadam pakāpeniski, nelielās summās katru gadu. Eiropas Komisijai mēs vēl esam parādā 700 miljonus eiro. 2019. gadā ir plānota 500 miljonu eiro atmaksa un atlikusī summa – 200 miljoni eiro – būs jāatmaksā 2025. gadā.”

Minēto saistību dzēšanai nepieciešamie līdzekļi rasti, no jauna aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, kas pērn piedzīvoja būtiskus satricinājumus – vispirms vasarā, kad Lielbritānijas iedzīvotāju vairākums atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, bet pēc tam – vēlā rudenī, kad, pretēji sabiedriskās domas aptaujās prognozētajam, ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps. Jalovecka stāsta, ka, plānojot aizvadītajā gadā notikušās parāda vērtspapīru emisijas, Valsts kase tās pakārtojusi šiem notikumiem:

„Tāpēc mēs 2016. gadā plānoto aizņēmuma summu sadalījām uz pusēm un organizējām aizņemšanos nevis tiešā šo notikumu tuvumā, bet pirms šiem lielajiem notikumiem. 650 miljonus eiro mēs esam aizņēmušies eiroobligāciju veidā 2016. gada maijā. Savukārt otru aizņēmuma daļu – 650 miljonus eiro – mēs esam emitējuši septembrī.”

Arī šogad Valsts kase plāno vērienīgu aizņemšanos starptautiskajos tirgos – kopumā plānots aizņemties 1 miljardu eiro.

Precīzs laiks, kad tas varētu notikt, vēl nav zināms, taču to plānojot jārēķinās, ka arī šogad aizņemšanās izmaksas būtiski var ietekmēt politiskie notikumi, piemēram, vēlēšanas Vācijā un Francijā. Pavisam bez aizņemšanās Latvija šobrīd iztikt nevar, saka Jalovecka:

„2018. gadā mums ir jāveic diezgan apjomīga iekšējā parāda dzēšana, kā arī jāatmaksā 2008. gadā emitētās eiroobligācijas 400 miljonu apmērā. Bet ir jāfinansē arī šogad plānotais budžeta deficīts, kas ir 300 miljoni eiro, kas arī nav maz.”

Arī turpmākajos gados valsts budžets tiek plānots ar deficītu, tādēļ nepieciešamība aizņemties būs aktuāla arī turpmāk un nav pamata domāt, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas varētu ievērojami samazināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti