Viņš atzīmēja, ka valdība energoresursu sadārdzinājuma ietekmes mazināšanai strādājusi pie tā, lai Latvijai šajā ziemā būtu pietiekami lieli dabasgāzes krājumi. Tāpat paredzēts plašs atbalsts iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Tagad tiek vērtēta iespēja noteikt cenu griestus – konkrēts mehānisms plānots centralizētajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai.
"Attīstībai/Par!" Saeimas deputāts Juris Pūce norādīja, ka energoresursu sadārdzinājums ir bijis ļoti straujš, apgrūtinot arī Latvijas ekonomikai svarīgo eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu. Pie elektroenerģijas cenu ierobežošanas darbu sākusi arī Eiropas Komisija.
Latvijai gan ir būtiski, lai lēmumi tiktu pieņemti iespējami drīz, negaidot citu valstu regulējumus, un risinājumi tiks pieņemti tuvākajā laikā, sacīja deputāts.
Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā valdības sēdē iesniegs priekšlikumus mehānisma ieviešanai, bet gala lēmumu plānots pieņemt sēdē 27. septembrī.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka EM seko līdzi tarifu pieaugumam, un redzams, ka apstiprinātie apkures tarifi krietni pārsniedz prognozētos. EM lēsa, ka tarifs sasniegs vidēji 150 eiro par megavatstundu, taču tie ir daudz augstāki, un cilvēkiem nebūs iespēju apmaksāt apkures rēķinus. Tāpēc plānots noteikt lielāku valsts atbalsta intensitāti. Tā būs lielāka par patlaban paredzētajiem 50%, bet nesasniegs 100%, piebilda ministre.
Tāpat paredzēts pašvaldībām prasīt plānus pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Apspriesta energoresursu cenu griestu ieviešana, kam gan valstij nāktos aizņemties. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš atzina, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh).
