Panorāma

Panorāma

Panorāma

«KPV LV» piesaka startu pašvaldību vēlēšanās

M.Kučinska valdības gads: ekonomika

Kučinska valdības gads: Darbi iesākti, bet lielākais pārbaudījums vēl priekšā – diskusijas par nodokļiem

Sākot darbu tieši pirms gads, Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdība pieteica reformas ekonomikas jomā. Eksperti uzsver, ka gads valdībai un tās uzsāktajām reformām ir pārāk īss termiņš un lielākais valdības pārbaudījums vēl ir priekšā – diskusija par nodokļu pamatnostādnēm. 

No vairāk nekā 150 valdības rīcības plānā iekļautajiem punktiem liela daļa veltīta reformām ekonomikā.

Garš darbu saraksts

Kučinska valdība varētu būt tā, kas pieliks punktu gāzes tirgus atvēršanai. Virkne priekšdarbu jau ir veikta, piemēram, pabeigta “Latvijas gāzes” sadalīšana, nodalot infrastruktūras uzņēmumu “Conexus Baltic Grid”. Valdībā apstiprināti arī Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, dodot tirgus dalībniekiem piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un pārvades tīkliem. Tomēr valdība nav izšķīrusies par “Conexus Baltic Grid” akciju iegādi. Kā šis process ietekmēs gāzes cenas, nav zināms.

Viens no šīs valdības stūrakmeņiem ir solījums reformēt daudz kritizēto Latvijas nodokļu sistēmu. Pagaidām redzamu rezultātu vēl nav – Finanšu ministrija ar savu piedāvājumu iepazīstinās 1.aprīlī. Sabiedrība, īpaši uzņēmēji gaida, kā pārnest nodokļus no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu, veicināt nodokļu režīma pievilcību un jaunu uzņēmumu veidošanos. Plāns, kā to panākt, tiek solīts gada beigās.

Iepriekš daudz kritizēta arī kavēšanās ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Līdz pērnā gada beigām apstiprināti valdības noteikumi par 95% no Latvijai pieejamās 4,2 miljardu eiro paketes. Pērn gan reāli noslēgti līgumi tikai par 1,3 miljardu eiro apguvi. Atlikušo līgumu slēgšanu paredzēts pabeigt šogad. Drīzumā finansējumu plānots apstiprināt arī dzelzceļa elektrifikācijas projektam.

Valdība turpina darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas. Tās īpatsvaru plānots samazināt no 23,6% līdz 21%. Termiņš - nākamā gada oktobra beigas. Virkne priekšdarbu veikta pērn. Ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība darījumos ar graudaugiem. Tāpat Saeimā pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem, nostiprinot solidāro atbildību būvniecībā. Ieviesta arī kriminālatbildība par aplokšņu algām, tomēr reāli notiesāto nav.

Viens no galvenajiem uzdevumiem valdībai bija arī jauna nodokļu sistēma uzņēmējdarbības sācējiem un mikrouzņēmumiem. Šīs apņemšanās bija jārealizē jau līdz pērnā gada augusta beigām, taču izpilde ir tikai daļēja. Līdz šim izstrādāts un apstiprināts tikai jaunuzņēmumu jeb “start-up” likums. Tikmēr regulējums mikrouzņēmumu likumā vēl jāgaida.

Liela daļa atbalsta pasākumu vēl aizvien ir izstrādes stadijā un redzama tikai uz papīra. Tikmēr paši uzņēmēji gaida straujāku valdības rīcību. 

Uzņēmējs pārmet domāšanu īstermiņā

Grīdas seguma ražošanas uzņēmumu “Amber Wood” tā vadītājs Ivars Akerfelds kopā ar biznesa partneri Mārtiņu Rugāju Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā  nodibināja vairāk nekā pirms 10 gadiem.  Lai gan uzņēmumā strādā 65 cilvēki, tā vadītājs pats sevi sauc par mazo lauku uzņēmēju.

“Mums no uzņēmējdarbības viedokļa svarīga ir stabilitāte. Ja mēs neko lieku nedzirdam par valdības darbiem, tad stabilitāte ir sasniegta.”

Uzņēmējs atzinīgi vērtē iespējas piedalīties eksporta stiprināšanas projektos, taču netrūkst arī pārmetumu: “Drusku rodas iespaids, ka budžeta pildīšana tiek veikta īstermiņā ar papildus nodokļu sistēmas pārveidi, lai tos palielinātu. Nedomāju, ka tas ir pareizais virziens, kā ilgtermiņā veicināt attīstību.”

Par spīti negaidītajām grūtībām uzņēmums šo gadu laikā ir audzis. Apgrozījums ik gadu palielinās par 20%. Pērn tas pārsniedzis trīs miljonu eiro atzīmi.

Tomēr jautāts, vai sāktu savu darbību no jauna, Akerfelds ir skeptisks: “Ja es paskatos pirms 10 gadiem un ja man būtu uzņēmējdarbība jāsāk, es to nedarītu. Tā vide, no vienas puses, sakārtojas, bet tā kļūst sarežģītāka.”

Pēdējo gadu gaitā valsts prasības biznesa procesu kontrolē ir augušas un sarežģījušās. Janvāris vien atvēlams atskaitēm, norāda uzņēmējs.

Šo problēmu kā būtisku uzņēmējdarbības attīstībā min arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Viņš gan uzsver - daudz kas atkarīgs no pašiem uzņēmējiem un to darbiniekiem: “Eiropas fondu apguves periods mums nākamos trīs gadus ļauj ievilkt elpu. Tomēr tas darbs, kas ir jāizdara – jāpagriež rats inovatīvas ekonomikas virzienā.”

Lielākais pārbaudījums – nodokļu sistēma

Vērtējot Māra Kučinska valdības aizvadīto, eksperti uzsver – gads valdībai un tās uzsāktajām reformām ir pārāk īss termiņš.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks pie veiksmīgajiem darbiem pieskaita pērn pieņemto 2017.gada valsts budžetu, kas galu galā bijis labāks nekā cerēts. Tāpat, neraugoties uz ilgstošajiem Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja meklējumiem, nodokļu iekasēšana uzlabojusies.

Savukārt kā neveiksme uzskatāma iekšējās komandas sajūtas trūkums Kučinska valdībā, kas neļauj īstenot novārtā pamestās strukturālās reformas. Šādi valdības izvirzītais mērķis par 5% ekonomikas izaugsmi ik gadu var izrādīties grūti sasniedzams.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone valdības darbu galvenokārt vērtē kritiski. Aizvien nav izziņots reformu piedāvājums nodokļu politikā. Kaut tas gaidāms aprīlī, šobrīd darbs ir saskaldīts.  Savu piedāvājumu izstrādā gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrija un darba devēji. Tas draud nevis ar kvalitatīvu diskusiju par nodokļu politiku, bet sacensību par to, kurš  projekts tiks apstiprināts.

Nelīdzsvarots ir arī  sociālais dialogs. Liela loma sadarbībā ar valdību atvēlēta darba devējiem un pašvaldībām, bet arodbiedrības ir vājas. To pierādot straujās un pretrunīgās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.

Savukārt uzņēmējs Normunds Bergs par valdības veiksmēm uzskata “start-up” vai jaunuzņēmumu likuma pieņemšanu, kā arī jaunās VID vadītājas iecelšanu. Tomēr par neveiksmēm uzskata iestrēgušo izglītības sistēmas reformu, kas atstās ilgtermiņa sekas ekonomiskajā izaugsmē.

Viņš arī norāda uz nekonsekvenci stratēģisko lēmumu pieņemšanā, piemēram, par mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņās, kas grāmatvedības IT kompānijām lika pārtraukt uzsāktās datorprogrammu izstrādes. Neizprotamas ir arī stingrās valsts valodas zināšanu prasības starptautisko augstskolu vadītājiem, kas atstāj netiešu ietekmi uz investīciju un uzņēmējdarbības vidi.

Teju visi eksperti uzsver – lielākais valdības pārbaudījums vēl ir priekšā. Tā būs aprīlī gaidāmā diskusija par nodokļu pamatnostādnēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti