Panorāma

Kā Latvijai kļūt turīgākai?

Panorāma

Uzņēmējiem nepieciešama stabilitāte

Kā Latvijai kļūt turīgākai?

Kā Latvijai kļūt turīgākai: Uzņēmēji prasa paredzamāku valsts rīcību ekonomikā

Spriežot pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, patlaban absolūto lauvas tiesu jeb četras piektdaļas no visas pievienotās vērtības Latvijā rada privātie uzņēmumi, kas strādā vietējam tirgum un eksportam.

Vietējā tirgū pēc apgrozījuma pieci lielākie ir tirdzniecības tīkli. Tie ir – „Rimi Latvia”, „Maxima Latvija”, „Orlen Latvia”, „Elko grupa” un „Neste Latvija”. Savukārt pēc apgrozījuma pieci lielākie eksportējošie ir „Latvijas finieris”, „Kronospan Riga”, „Mikrotīkls”, „Rīgas piena kombināts” un „Valmieras stikla šķiedra”.

„Apstrādes rūpniecība ir orientēta galvenokārt uz eksportu. Divas trešdaļas no apstrādes rūpniecībā saražotā ir eksportam. Tas ir ļoti svarīgi. Tās ir kā jaunas asinis mūsu ekonomikai,” saka FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Tieši „Latvijas finieris” – uzņēmums, kas no vietējiem kokmateriāliem ražo bērza saplāksni, tostarp gatavos produktus citām industrijām, 95% produkcijas eksportē – tiek minēts kā viens no labākajiem attīstības paraugiem. „Viņi arī investē tehnoloģijās, kuras ražo augstas pievienotās vērtības produktus kā saplāksni, granulas utt. Šis īpatsvars, ja paskatās preču eksportā, pamazām, pakāpeniski pieaug,” komentē Vasaraudze.

Uzņēmums ir tik veiksmīgs, ka bankas, var teikt, pat sacenšas par tā kreditēšanu. „Latvijas finiera” vadītājs Uldis Biķis stāsta – tuvākajos piecos gados uzņēmuma attīstībā Baltijas reģionā tiks ieguldīti 280 miljoni eiro. It kā netrūkstot nekā. „Mums netraucē nekas. Mums traucē … kā lai saka.. ticība sev un citiem par realizācijas ātrumu. Mēs varbūt varam „bišķi” ātrāk, varbūt „bišķi” lēnāk realizēt savas attīstības iespējas,” saka Biķis.

Viņš atzīst, ka ātrumu varbūt dotu lielāka stabilitāte. Proti – ja valdība turētu uzņēmējiem dotos solījumus.

„Būtu ļoti pareizi, ja arī valsts institūcijas to izprastu. Ja runā par nodokļiem, to politiku un stratēģiju, tad gadu atpakaļ, nedaudz vairāk, tika parakstīts dokuments ar Finanšu ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kurš ieskicēja šīs vadlīnijas, kas bija ļoti pareizas,” atminas Biķis. „Tātad – nedaudz pretimnākšana darba spēka nodokļos uzņēmumiem un patiesībā - nodokļu ieņēmumu palielināšana, pirmkārt – cīnoties ar ēnu ekonomiku. Otrkārt – ja nepieciešams, tad palielinot arī nodokļus, gan apliekot kapitālu, gan, uz patēriņu skatoties, apliekot patēriņu,” norāda uzņēmējs.

Taču valdība atkāpusies no solītā. To, ka politiķi cenšas iet vieglāko ceļu un nevēlas meklēt sarežģītākus, bet efektīvākus līdzekļus, atzīst arī citi veiksmīgo uzņēmumu vadītāji. Piemēram, uzņēmumā „Daiļrade koks”, kam šogad tika piešķirta eksporta izcilības balva. „Var jau viņus saprast. Visu laiku tā kurpe spiež. Vajag tam un tam, un tam… Tur, man liekas, ir tas stāsts par prioritātēm. Līdzīgi kā tagad – runājam par skolotāju, mediķu algām. Bet tā ir naudas sadale. Kāpēc nav tās diskusijas, kā to naudu nopelnīt? Nu nav viņas tomēr!” novērojis uzņēmuma ,,Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Latvijas budžetu pildošie uzņēmumi gaida atbildi uz jautājumu – kāpēc priekšā kārtējais gads, kad valsts maka pildīšanā maz būs izdevies paņemt no tiem, kuri nodokļus nemaksā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti