Dienas ziņas

Iedzīvotāji svin neatkarības dienu!

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tiešmaksājumu griestu noteikšana iestrēgusi

Iestrēgusi Eiropas Savienības tiešmaksājumu griestu noteikšana

Lauvas tiesa Eiropas Savienības platībmaksājumu nonāk dažu lielo zemes īpašnieku rokās. Šāda situācija izveidojusies ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Lai padarītu līdzekļu sadali taisnīgāku, dažas dalībvalstis noteikušas tiešmaksājumu griestus. Tā izdarījusi, piemēram, Polija un Lietuva. Diskusijas, it sevišķi pirms vēlēšanām, notika arī Latvijā, taču patlaban šī iniciatīva noplakusi.

Solījumu ieviest tiešmaksājumu griestus Latvijā pirms gada Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē deva toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Taču tas netika izpildīts. Pēc vēlēšanām Dūklava pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nonāca opozīcijā un par zemkopības ministru kļuva Nacionālās apvienības pārstāvis Kaspars Gerhards. Viņš pagaidām nedod skaidru atbildi par saviem plāniem griestu noteikšanā.  

Jaunās valdības deklarācijā rakstīts: “Palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju griestu noteikšanai uz vienu saimniecību.”  Taču pagaidām šī izvērtēšana nekur tālu nav pavirzījusies, jo Eiropas Savienībā notiek diskusija par lauksaimniecības atbalsta politikas izmaiņām.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts saka, ka pašlaik notiek darbs šī punkta izvērtēšanā. "Mēs šobrīd vērtējam," viņš teica. "Jāņem vērā, ka šīs diskusijas notiek ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienības kontekstā. Rudenī tas jau būs premjera kompetences jautājums pie šī jautājuma atgriezties un runāt."

Tiešmaksājumu ierobežošanas jautājums tiek viļāts kā karsts kartupelis,

iespējams, tādēļ, ka pie jebkura lēmuma daļa zemnieku būs neapmierināti. Mazās un vidējās saimniecības atbalsta griestu ieviešanu, cerot tā rezultātā saņemt lielāku atbalstu.

Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis atzīst, ka jautājums ir, kur beidzas robeža, kad ir jāpalīdz. "Arvien vairāk ir diskusija par to – ja esi tik spējīgs, ka no savas pamatražošanas gūsti ievērojamu peļņu, tad.., kas vēl tev vajadzīgs?" Viņaprāt, kādu griestu noteikšana vairāk attīstīs zemnieku apakšējo un vidējo slāni.

Savukārt Zemnieku Saeima norāda, ka tiešmaksājumu ierobežošana mazinās Latvijas lielo saimniecību konkurētspēju ārējā tirgū, bet mazajām tomēr nepalīdzēs. "Šobrīd tiek pasniegts, ka tas ir, lai varētu vairāk atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniekus, bet mēs stingri apšaubām vai, pieliekot pārdesmit eiro par hektāru, tas stipri palīdzēs attīstīties maziem un vidējiem lauksaimniekiem," pauda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Diskusijās minēti dažādi griestu augstumi, bet visbiežāk minētais apmērs ir 150 000 eiro. Vairāk par šādu summu platībmaksājumos Latvijā saņem pāris desmiti lielsaimniecību. Eksperti brīdina, ka griestu noteikšanas gadījumā lielo saimniecību īpašnieki, visticamāk, sadalīs savus uzņēmumus vairākos atsevišķos un turpinās saņemt lielas subsīdijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti