Pāreja no lata uz eiro ir skaidrās naudas norēķinos un maksājumos ir noritējusi gludi un bez ķibelēm - tā uzskata par eiro ieviešanu atbildīgās institūcijas. Kopumā Latvija savu jauno valūtu ir ieviesusi ar aptuveni līdzīgām izmaksām, kā citas eirozonas valstis, tomēr iedzīvotāji eiro ieviešanai ir sekojuši līdzi, iespējams, pat aktīvāk nekā Igaunijā. Finanšu ministrs Andris Vilks prognozē, ka kopumā ekonomikai pāreja uz eiro varētu būt izmaksājusi virs 100 miljoniem latu.
„Par izmaksām vēl varbūt ir pāragri teikt, bet no valsts puses un no Eiropas komisijas tās bijušas vidēji viens eiro uz iedzīvotāju. Bet jāsaprot, ka tur ir dažādi pasākumi, kuri ir saistīti ne tikai ar eiro. Kopumā izmaksas nav bijušas lielākas, kā piemēram, Igaunijā uz vienu iedzīvotāju jeb, piemēram, Slovākijā. Privātajam sektoram izmaksas - to tā grūti lēst, dažādas - no pusprocenta līdz vienam procentam no ekonomikas, bet mēs rēķināmies vidēji ar 0,7- 0,8% no ekonomikas. Tas būtu ap 100 miljoniem, varbūt vairāk latu,” skaidroja Vilks.
Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanas periodā arī salīdzinoši aktīvāk, nekā Igaunijas iedzīvotāji. Ir sūdzējušies un lūguši padomu par jautājumiem, kas skar naudas maiņu,. Finanšu ministrijas Eiro biroja vadītāja Arina Andreičika ir pārliecināta, ka tas nav saistīts ar to, ka Latvijā būtu vairāk problēmu, bet gan ar augstu iedzīvotāju ieinteresētību. „Esam saņēmusi 262 iedzīvotāju jautājumus, lūgumus pēc skaidrojumiem, un mēs to varam skaidrot ar faktu, ka mūsu iedzīvotāji ir ļoti aktīvi. Pēc būtības, tas ir ļoti apsveicami, ka iedzīvotāji ir vērsušies gan Patērētāju aizsardzības centrā, gan Valsts ieņēmumu dienestā un informēja par konkrētiem jautājumiem. Un varētu teikt arī, ka salīdzinot ar Igauniju, mums atšķiras metodoloģija - mēs katru zvanu un jautājumu kvalificējam kā sūdzību. Bet nekādi nevarētu teikt, ka mums sūdzību skaits patiesībā ir lielāks. Tas, ko varam teikt - mūsu iedzīvotāji tiešām bija aktīvi un tiešām ir reāli piedalījušies eiro ieviešanā, lai šis process notiktu raiti un veiksmīgi,” uzsvēra Andreičika.
Eiro ieviesējiem tomēr ir izdevies arī sabiedrībā valdošo izteikto skepsi pret valūtu, un šobrīd eiro atbalstītāju skaits beidzot ir pārsniedzis pretinieku skaitu. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule arī norāda, ka tuvākajos mēnešos savu viedokli par labu jaunajai valūtai varētu mainīt vēl desmitā daļa iedzīvotāju: „Jaunākie pētījumu, kas veikti šā gada janvāra sākumā, liecina, ka nu jau 52% Latvijas iedzīvotāji atbalsta Latvijas pārēju uz eiro. Salīdzinot ar decembri, ir vērojams pieaugums. Un es domāju - tas ir saistīts ar faktu, ka cilvēki ir pamēģinājuši norēķināties ar jauno valūtu un pārliecinājušies, ka tā ir ērta ikdienas lietošanai.”
Jo vairāk mēs pieradīsim pie jaunās valūtas, jo vairāk to pieņemsim. Bet es neliktu lielas cerības, ka būs tāds ļoti liels lēciens un šogad varētu pārlekt 60%,” saka pētījumu eksperte.
Patlaban eiro skaidrā nauda apgrozībā ir 61% jeb 640 miljoni eiro, savukārt lati apgrozībā ir 411 miljonu eiro vērtībā. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, gada pirmajos trīs mēnešos varētu tikt samainīti 80-90% latu gan monētās, gan banknotēs.
