Likumu, kurā ietvertas civiltiesiskas reformas, banku noguldījumu aizsardzības shēma un pasākumi banku likviditātes palielināšanai, atbalstīja vairāk nekā 200 no 300 parlamenta deputātiem.
Šī otrā reformu daļu paredz turpmāk garantēt banku noguldījumus līdz 100 000 eiro, kā arī veikt reformas tieslietu jomā, paātrinot to izskatīšanas laiku un vienlaikus samazinot ar to saistītos izdevumus.
"Manuprāt, likumprojekts nodrošina labu aizsardzību Grieķijas sabiedrībai un ekonomikai. Tādējādi, noguldītāji var raudzīties nākotnē ar lielāku drošību," pēc apstiprināšanas parlamentā sacīja Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots.
Grieķijas parlamenta atbalsts reformu otrajai daļai tikai apstiprina Grieķijas valdības paziņojumu pirms divām dienām, ka tā vēlas uzsākt sarunas un vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu glābšanas programmu, kas tai būs jau trešā, par ko tā plāno vienoties ar kreditoriem līdz 20.augustam, kad būs jāveic kārtējais parādā maksājums Eiropas Centrālajai bankai - 3,6 miljardu eiro apmērā. Kopumā trešās palīdzības programmas ietvaros, Grieķija varēs saņemt aizdevumu līdz pat 86 miljardiem eiro.
Šis balsojums tika uzskatīts par svarīgu pārbaudījumu premjerministra Alekša Cipra autoritātei pēc tam, kad daļa deputātu no viņa partijas "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) pagājušonedēļ balsoja pret pirmo reformu paketi, ko pieprasīja Grieķijas starptautiskie kreditori apmaiņā pret jaunu aizdevumu līdz 86 miljardiem eiro uz trim gadiem.
Pagājušonedēļ notikušajā balsojumā Cipram bija jāpaļaujas uz opozīcijas deputātu atbalstu, lai tiktu pieņemts pirmais reformu likums, kurā paredzēta nodokļu pacelšana, pensiju reforma un izmaiņas darba likumos.
Politiskie analītiķi uzskatīja otro balsojumu par svarīgu pārbaudījumu tam, vai Ciprs spēs novērst jaunu dziļu šķelšanos savā partijā un ārkārtas vēlēšanu risku sešus mēnešus pēc nākšanas pie varas. Cipra popularitātes reitings vēl arvien ir augsts, un pret otro reformu likumu balsoja mazāk SYRIZA deputātu nekā pret pirmo reformu likumu.
Cipra valdība pie varas nāca janvārī pēc tam, kad uzvarēja ārkārtas parlamenta vēlēšanās ar solījumu izbeigt gadiem ilgušos taupības pasākumus un atcelt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Reaģējot uz parlamenta balsojumu par starptautisko aizdevēju pieprasītajām reformām, Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notika vairākas protesta demonstrācijas. Izcēlās arī sadursmes ar policiju.
Vienu no akcijām organizēja Grieķijas Komunistiskā partija, bet otru – valsts iestāžu darbinieku arodbiedrība. Demonstrācijās kopumā piedalījās apmēram deviņi tūkstoši cilvēku. Protestētāji nesa plakātus, kuros nosodīja taupības pasākumus, kā arī skandēja pret reformu plāniem vērstus lozungus. Demonstranti arī pauda viedokli, ka neatbild par citu personu aizņemto un iztērēto naudu.
Tomēr vēlu vakarā neliela maskās tērptu cilvēku grupa sāka apmētāt policistus ar degmaisījuma pudelēm. Incidentā cilvēki nav cietuši. „Tas nav taisnīgi. Mēs neesam atbildīgi par visiem tiem parādiem. Vai kāds var mums pateikt, no kurienes uzradās parāds un kam par to jāmaksā? Jebkurā gadījumā, tie nav cilvēki,” sacīja protestētāja Atina Labropulu.
Grieķijai sāpīgāko reformu apspriešana, kas skar atteikšanos no agrīnas pensionēšanās un nodokļu palielināšanu fermeriem, tika atlikta līdz augustam.
