Grieķijas vicepremjers Evangels Venizels žurnālistiem sacīja, ka pieprasījums pēc obligācijām "vismaz astoņas reizes pārsniedza piedāvājumu", pārdošanu raksturojot kā "milzu panākumu".
Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informācijas avotu, vēstīja, ka pieprasījums pēc Grieķijas valsts obligācijām ar piecu gadu izpirkšanas termiņu un salīdzinoši zemu procentu likmi 4,95% bijis labs - kopumā Grieķijas valdība saņēmusi pieteikumus obligāciju pirkšanai vairāk nekā 20 miljardu eiro vērtībā. Trešdien plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Grieķijas valdība no obligāciju pārdošanas vēlas iegūt vismaz 2,5 miljardus eiro.
"Šodien [ceturtdien] pēc četru gadu pārtraukuma mēs atgriežamies valsts obligāciju tirgū," paziņoja Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars, piebilstot, ka "ekonomiskie rādītāji signalizē par atkopšanos, kas raisa mūsu optimismu".
Iepriekšējo reizi Grieķijas valsts obligācijas tirgū tika laistas 2010.gada martā. Kopš tā laika Grieķijas ekonomika ir bijusi atkarīga no starptautisko aizdevēju - Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda.
Eiro zonas valstu finanšu ministri 1.aprīlī apstiprināja kārtējā starptautiskā aizdevuma maksājuma 8,3 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Grieķijai, no kuriem 6,3 miljardi eiro, visticamāk, tiks izmaksāti šomēnes. Grieķijai finanšu palīdzība nepieciešama, lai izvairītos no defolta maijā, kad valdībai būs jāveic parāda saistību atmaksa 12,5 miljardu eiro apmērā.
Grieķijas ekonomikā jau sešus gadus ir recesija. Šo gadu laikā valsts ekonomikas apmērs ir sarucis par ceturto daļu. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka Grieķijas iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 0,6%. 2013.gada beigās Grieķijas valsts parāds bija 175,6% no iekšzemes kopprodukta, kas ir augstākais Eiropas Savienībā.
