Panorāma

Delta varianta dēļ atjauno ierobežojumus

Panorāma

Treneris: Kivlenieka trumpis bija smaids un iekšējais miers

ES jaunā lauksaimniecības politika liks būs zaļākiem

ES jaunā lauksaimniecības politika liks būs «zaļākiem»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Briselē panākta vienošanās par jauno kopējo lauksaimniecības politiku – par to, kā starp 12 miljoniem Eiropas lauksaimnieku tiks sadalīti 270 miljardi eiro. Šie jaunie noteikumi stāsies spēkā, sākot ar 2023. gadu. Tie paredz, ka dalībvalstis pašas varēs daudz vairāk lemt par to, kā izdalīt lauksaimniecībai atvēlēto Eiropas naudu. Tie arī paredz krietni lielāku atbalstu tiem zemniekiem, kas īsteno klimatam un videi draudzīgu praksi.  

Eiropas kopējā lauksaimniecības politika veido lielāko Eiropas Savienības (ES) kopējā budžeta daļu. Tagad – pēc vairāku gadu ilgām sarunām, kas iestiepušās šajā plānošanas periodā, – beidzot panākta galīgā vienošanās par jaunajiem nosacījumiem naudas sadalei un tā, lai lauksaimniecība kļūtu “zaļāka”.

Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss gan uzsvēra: “No mana viedokļa – varēja tomēr iet vēl tālāk.

Protams, es un komisija esam ļoti ambiciozi “zaļā kursa” kontekstā – jo mēs uzskatām, ka Eiropa saskaras ar eksistenciālu izaicinājumu, ko rada klimata krīze un biodaudzveidības samazināšanās.

Mēs uzskatām, ka visiem ir jāpiedalās tās risināšanā, arī lauksaimniekiem.”

Tagad panāktais kompromiss paredz, ka no pirmā pīlāra, kuru veido tiešmaksājumi zemniekiem un kas ir vislielākais, 25% jāpiešķir ekoshēmām. Dalībvalsts piedāvās sarakstu, no kura zemnieki varēs brīvprātīgi izvēlēties, ko darīt, lai saņemtu šo ekoshēmu naudu. Šajā sarakstā varēs būt, piemēram, precīzā lauksaimniecība, oglekli piesaistošā lauksaimniecība, agroekoloģija.

ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis norādīja “Apmēram 10 miljardi eiro tiks lauksaimniekiem, kas ieviesīs augstākus vides, klimata un dzīvnieku labturības standartus.”

No otrā pīlāra, kur ir nauda lauku attīstībai un kas ir mazāks, 35% jāparedz zaļām lietām un videi.

Šoreiz vairāk naudas būs arī mazajām un vidējām saimniecībām – 10% no visiem tiešmaksājumiem. Šis solis sperts, lai vairs nebūtu kā iepriekš, kad 80% naudas tika 20% saimniecību.

“Organiskā lauksaimniecība kā ekoshēma un arī atbalsts no otrā pīlāra – tas dos lielas iespējas mazām un ģimenes saimniecībām,” skaidroja Janušs Vojcehovskis. “Eiropā mums ir problēma – vienas desmitgades laikā zaudējām ap 4 miljoniem mazo saimniecību. Tas ir mūsu nākotnei ļoti bīstams process, mūsu nodrošinājumam ar pārtiku, jo mazās saimniecības te spēlē svarīgu lomu.”

Jaunā politika meklēs arī veidus, kā samazināt mitrzemes un kūdrāju apstrādi, kas rada lielus emisiju apjomus. Latvijā šādu zemju ir daudz, bet tās precīza kartēšana un aprēķini vēl priekšā.

“Visvēlākais 2025. gadā mums būs pilnīga mitrzemju un kūdrāju aizsardzība. Mums ir jāmaina situācija tā, lai lauksaimnieki tiktu atalgoti par to, ka viņi kļūst par dabas aizstāvjiem, – mums viņi ir vajadzīgi, lai izglābtu biodaudzveidību, lai radītu CO2 atpakaļpiesaisti – un te kūdrāji ir ļoti svarīgi, arī biodaudzveidībai starp citu,” uzsvēra Franss Timmermanss.

Ir arī pavisam jaunais aspekts – lauksaimniecības politikā iekļauti sociālie jautājumi, kas tiešos maksājumus lauksaimniekiem saista ar darba ņēmēju tiesību ievērošanu. Tas brīvprātīgi sāksies no 2023. gada un būs obligāts no 2025. gada.

Kopējā lauksaimniecības politika ir piedzīvojusi piecas lielas reformas – šī ir pati jaunākā.

Un šajā ir atšķirīga pieeja – no prasībām atbilst dažādiem kritērijiem uz prasību sasniegt konkrētus rezultātus.

Un katra valsts būs daudz brīvāka lemt, tieši kā šos rezultātus labāk sasniegt.  Tagad valstu valdībām jāizstrādā stratēģiskie plāni, kurus Eiropas Komisija apstiprinās un pēc tam arī pārbaudīs – vai mērķi sasniegti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti