Upeņu audzētājs Aldis Austers Zemgalē piedzīvojis ievērojamus ražas zaudējumus, jo ziedēšanas laikā pieredzētas septiņas aukstas naktis.
"Šogad ir vēl trakāk nekā pagājušogad. Salna skāra platības un diezgan pamatīgi tieši Zemgalē un Sēlijā. Tā ka zaudēti aptuveni 90%. 10% dēļ nav pat vērts kombainu dzīt iekšā laukā," situāciju raksturoja Austers.
Ja parasti no hektāra tiek nolasītas aptuveni četras tonnas ogu, tad šogad būs vien pāris simti kilogramu. Naudas izteiksmē tie esot četri, pieci tūkstoši eiro par hektāru.
Saimnieks vērsīsies Lauku atbalsta dienestā pēc palīdzības, jo citādāk neiztikšot.
"Šobrīd mēs vācam upenes ar rokām un vedam uz tirgiem, tā ir iespēja mums viņas uzreiz arī pārdot un atgūt naudu. Ceram uz atbalstu, jo savādāk būs grūti savilkt galus. Izdevumi, kas saistīti ar lauku mēslošanu un apkopi, un darbiniekiem arī jāmaksā," skaidroja audzētājs.
Kompensācijas visus zaudējumus nesegs, tāpēc nākotnē tiek domāts par šķirņu dažādošanu un citām metodēm, lai pasargātu augus no salnām.
Tikmēr citos reģionos, kur salnas neizraisīja postījumus, raža ir bijusi laba, īpaši krūmmellenēm un arī vasaras avenēm.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre pastāstīja, ka cerības arī uz dzērveņu ražu:
"Mellenes ir salīdzinoši labas, arī uz dzērveņu ražu ir cerības, jo mums lielākās plantācijas ir Alūksnes pusē un tur izdevās nosargāt no salnām. Zemeņu laiks bija šogad ļoti straujš, un raža tur bija ātra un nebija tā kā pilna, jo ogas ļoti ātri gatavojās, līdz ar to viņas bija mazas, un tā masa bija mazāka."
Ogu cenas šogad ir nedaudz augstākas nekā pērn, galvenokārt pateicoties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pieaugumam no 5% uz 12%.
Šī gada īpatnība ir arī tā, ka Latvijas veikalos vietējo ogu bijis maz.
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norādīja – tas tāpēc, ka trūkst darbaroku: "Mūsu problēma ir, ka nav, kas lasa. Latvijā lielākā daļa ogu, ļoti ievērojama daļa, tiek novākta pašlasīšanas variantā un nav, kas salasa, lai nogādātu veikalā."
Latvijā audzētās ogas galvenokārt tiek realizētas Latvijas tirgū. Eksportā visvairāk pieprasītas ir meža ogas, kas nav pieejamas tik daudzās pasaules valstīs un līdz ar to tirgū nav tik lielas konkurences. Dārza zemeņu un vasaras aveņu raža iet uz beigām, bet mellenēm, upenēm un citām ogām sezona ir pašā plaukumā.
