KLP jaunais budžets aptver laika periodu no 2023. gada līdz 2027. gadam. Kopējais budžets ir 387 miljardi eiro un ietver arī divu gadu pārejas periodu 2021. gadā un 2022. gadā, par kuriem jau ir panākta vienošanās. Budžetā 270 miljardi eiro atvēlēti tiešai palīdzībai Eiropas lauksaimniekiem. ES 27 dalībvalstis apstiprināja KLP reformu jau pērnā gada oktobrī.
Pēc dalībvalstu apstiprinājuma vēl bija jāpanāk vienošanās ar EP deputātiem par detaļām. Vienošanos līdz šim galvenokārt kavēja panākt domstarpības par īpašajām piemaksām lauksaimniekiem, kuri saimnieko videi draudzīgāk. Eiroparlamenta deputāti sākotnēji vēlējās, lai šīm piemaksām tiek atvēlēti vismaz 30% no tiešajiem maksājumiem, bet dalībvalstis uzstāja uz 20%. Rezultātā tika nolemts šīm piemaksām atvēlēt 25% gadā. EP "zaļo" deputāti, kā arī vides aizstāvji vienošanos kritizē.
Pēc viņu domām, vienošanās nepilnīgi pievēršas šīs jomas darbinieku un arī vides aizsardzībai. Tāpat KLP esot nepietiekami sasaistīta ar ''zaļajā kursā'' noteiktajiem vides mērķiem.
Politiķi kritizēja Eiropas Komisiju (EK) par nespēju bloķēt vienošanos un vēlēšanos ātri to noslēgt pirms Portugāles prezidentūras beigām. Viņuprāt, joprojām ir vairākas nepilnības. Ar piemaksām 25% apmērā par videi draudzīgu saimniekošanu, pēc "zaļo" domām, nebūšot līdzēts un tas nesniegs vēlamo rezultātu. Arī tādēļ, ka šī shēma būtībā neesot līdz galam definēta un tiks atstāta dalībvalstu ziņā, līdz ar tiekot riskēts, ka tā var nebūt efektīva. Tāpat kritiķu ieskatā lauksaimniekiem būtu jāizvirza lielākas prasības attiecībā uz vides aizsardzību.
"Esmu ļoti apbēdināts, jo visi runā par tā sauktajiem klimata panākumiem vai uzvarām, taču lietas nav mainījušās. Tas patiešām maldina sabiedrību, un pēc dažiem gadiem Eiropas Savienības Revīzijas palāta atkal teiks, ka nekas nav mainījies…" izdevumam "Politico" norādījis deputāts Martins Hauslings.
Šādi deputāts atsaucas uz neseno ziņojumu, kurā atklāts, ka ''zaļās finansēšanas'' shēmas pašreizējā lauksaimniecības politikā nav palīdzējušas samazināt saimniecību radītās emisijas. Deputāti un dalībvalstu pārstāvji arī vienojās sodīt lauksaimniekus, kuri neievēro strādājošo tiesības. Viņiem varēs tikt samazināti maksājumi. Šāds mehānisms gan būs obligāts tikai no 2025. gada, tādēļ arī šeit tiek veltīta kritika, un "zaļo" ieskatā nepilnības bez aizsardzības atstās miljoniem ES esošo viesstrādnieku.
Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atzinīgi novērtēja galīgo kompromisu, nodēvējot to par "vienu no vērienīgākajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām vēsturē". Tikmēr EK viceprezidents Franss Timmermanss atzina, ka vienošanās nav perfekta, tomēr tā sāk īstu pagriezienu pretī ''zaļākai'' un taisnīgākai KLP.
"Protams, ka vienošanās, kas šodien tikusi panākta, varēja būt vērienīgāka.
Es un Eiropas Komisija, mēs esam ambiciozi. Tomēr, ja jūs uz vienošanos skatāties no perspektīvas, ka ar vienošanos bija jāpanāk revolūcija, jūs būsiet neapmierināts.
Bet, ja jūs uz to skatāties no eiropeiskā skatu punkta, proti, ka evolūcija ir reforma, nevis revolūcija, es domāju, ka mēs esam sasnieguši lielas pārmaiņas. Mēs nostādām kopējās lauksaimniecības politiku pretim citādam kursam, ''zaļajam kursam''. Vienošanās ļauj šo politiku savietot ar ''zaļā kursa'' ambīcijām, palīdz lauksaimniekiem pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, kā arī ar eko shēmu palīdzību sniedz tiem iespēju būt ekoloģiskākiem," teica Timmermanss.
Savukārt labēji centriskā franču eiroparlamentāriete Anne Sandēra sacīja, ka politiķu mērķis bija panākt līdzsvaru starp saimniecību ekonomisko attīstību un nepieciešamo vides un klimata aizsardzību. Viņa uzsvēra, ka daži cilvēki reizēm aizmirstot faktu, ka bez saimniecību ienākumiem nebūs arī vides un klimata ilgtspējības.
