ZM oktobrī reģionālo konferenču ciklā iepazīstināja lauksaimniekus ar Latvijas KLP plāna stratēģiju no nākamā gada. Ilūkstē konferenci apmeklēja arī zemnieku saimniecības "Meža Grumuži" graudkopis Artūrs Tjušs. Viņš rēķina, ka platību maksājumu apmērs saimniecībai būtiski nemainīsies, taču par atsevišķām prasībām un brīvprātīgajiem pasākumiem ir daudz neskaidrību.
"Tieši uz hektāru, ja ņem to parasto, [vienoto platību] maksājumu, tad tas samazinās, un tad, lai paņemtu vairāk, ir jāizpilda ekoshēmu prasības, kas nav saprotamas, uz ko tās attiecas. Un ja vienu izpilda, bet citu neizpilda, tad tas atkrīt!? Tāpat, pirmkārt, jau citādāk ir tas, ka, lai vispār saņemtu maksājumus, mums jāievēro prasības, kādas līdz šim nav bijušas, – 3 metrus ap grāvjiem neko nevarēs lietot, mēslot vai lietot augu aizsardzības līdzekļus. Tā zeme tad būs saimnieciski neizmantojama. Līdz šim ap valsts nozīmes ūdenstecēm bija 10 metru aizliegums, kas arī saglabājas, bet ap parastajiem kontūrgrāvjiem šāda ierobežojuma nebija. Tāpēc mēs modernizējamies un pērkam sarežģītākas iekārtas, kas spēj to nodrošināt, un grāvī jau neviens neber.
Tā sajūta ir tāda, ka ministrija ir pārstājusi mums uzticēties," atzina "Meža Grumužu" graudkopis.
Savukārt Bauskas novada nelielas graudu saimniecības pārstāve Alise Kalniņa ar KLP stratēģiju iepazinusies konferencē Jelgavā. Viņa secinājusi, ka informāciju par jaunajiem nosacījumiem vai iespējām gaidāmajā periodā zemnieki saņem novēloti, jo daļu priekšdarbu jau būtu saimniecībās jāveic šogad, lai pretendētu uz jaunajiem brīvprātīgajiem papildu maksājumiem.
"Skatoties uz to, jau rodas jautājumi, kā to izdarīt, jo, piemēram, tur ir tādas lietas, kas jau tagad būtu jādara. Tagad būtu jāiesēj tiešajā sējā graudi un zeme būtu minimāli kustināta, netiktu arta utt., lai tu nākamajā gadā varētu tad jau pretendēt uz šo jauno atbalsta maksājumu par šiem hektāriem, kas iesēti minimālajā apstrādē. Tad dažiem tagad varbūt tie savu darbi jāuzliek uz pauzes, lai viņi vispār varētu pretendēt uz to atbalstu nākošgad. Tāpat arī mazām saimniecībām ir grūti tā uzreiz iegādāties tiešās sēja tehniku, tas nav lēti un paceļams. Būs jau jāsāk domāt, kā piesaistīt vairāk finansējumu no jaunā plānošanas perioda.
Es saprotu, ka daudzas lietas ir brīvprātīgas un tad varbūt tu nevari ielekt uzreiz pirmajā gadā, bet nākamajā gadā," vērtēja lauksaimniece.
Bioloģiskās saimniecības SIA "Eko lauki" saimnieks Arnis Gutāns uz konferenci bija ieradies Kocēnos. Pēdējos piecus gadus viņš audzē bioloģiskos graudus ap 300 hektāru platībā Liepas pagastā. Viņš sprieda, ka jaunā stratēģija īpaši nestimulē bioloģiskas lauksaimniecības attīstību kopumā.
"Mūsu saimniecības struktūrai mēs saņemsim mazāk, jo daudzas tās jaunās shēmas ir brīvprātīgas, un visu saliekot tā, kā mēs jau darījām – sēsim pasējā tauriņziežus un visas pārējās kultūras, mūsu gadījumā tad tie maksājumi sanāks par 5 līdz 6 tūkstošiem mazāki nekā līdz šim. Mēs rēķinām paralēli, kā tas izskatās, saimniekojot konvencionāli, un tur tev maksās vairāk par to, ka tu mazāk kaitē dabai nekā līdz šim, tur mazāk miglo vai precīzāk minerālmēslus izkaisi.
Tad tās iespējas starp bioloģisko un konvencionālo saimniecību ļoti izlīdzinās, un tad ļoti daudzi rēķinās, vai būt bioloģiskam vēl vispār atmaksājas," atzina Gutāns.
Biškopis Jānis Vigovskis apsaimnieko bioloģiski vērtīgus zālājus Jēkabpils pusē. Viņam jaunais KLP plāns šķiet vērtīgs tieši tādēļ, ka daudzi pasākumi kļuvuši brīvprātīgi un lauksaimnieki spiesti paši pārdomātāk saimniekot.
"Pašam zemniekam tagad ir jāplāno. Ir pamata maksājums, tad ir tā "maizīte" un tas "sviestiņš", tad tev jāplāno pašam tieši attiecībā uz vides prasībām. Tās ekoshēmas un citi maksājumi nāk papildus, ko pats var saplānot vai pieteikties uz ilgtermiņa saistībām, vai ik gadu pieteikt no jauna kaut ko. Jā, varbūt tas pamata atbalsts varbūt pat ir mazliet mazāks nekā šajā brīdī, bet zemniekam tagad pašam ir daudz jāmācās un jāseko līdzi un pašam jāplāno uz priekšu," sacīja Vigovskis.
Jauno zemnieku kluba pārstāvis Rūdolfs Pulkstenis papildināja, ka tieši jaunajiem zemniekiem būs papildu iespējas jaunajā periodā kā ikgadējs atbalsts, uzsākot vai pārņemot saimniekošanu. Taču, viņaprāt, ES mērķi mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu un palielināt bioloģiskās platības kopumā ir ambiciozi, kam dots pārlieku mazs laiks, lai lauksaimnieki pielāgotos.
ZM oktobrī EK galīgai apstiprināšanai iesniedza Latvijas KLP stratēģisko plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Kopumā šajā laikā lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā.
