Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu izmaksas, lielāka pārredzamība nodokļu jomā, kā arī lielāka akcionāru ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību - tādus mērķus ar jauno, nule ierosināto direktīvu par korporatīvo pārvaldību ir iecerējuši ieviest Eiropas Parlamenta deputāti. Lielā mērā šī direktīva ir Eiropas institūciju atbilde uz nesenajiem nodokļu skandāliem, kuru laikā tika konstatēts, ka vairākas dalībvalstis, piemēram, Luksemburga, ir pretlikumīgi piešķīrušas atsevišķām kompānijām nepamatoti zemas nodokļu likmes
„Es uzskatu šo direktīvu par gabaliņu no lielākas puzles - skaidriem nosacījumiem, kuri efektīvi definētu, kā Eiropas Savienībā uzņēmumiem būtu jābūt pārvaldītiem nākotnē. Mēs šeit esam iekļāvuši normas, kuras, ja tiks ieviestas pareizi, uzlabos attiecības un veicinās caurskatāmību attiecībās starp institucionālajiem investoriem, aktīvu pārvaldītājiem un uzņēmumiem. Jo investīciju ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā lielā mērā ir atkarīgs no tā, lai kompānija, kurā tiek investēts, netiktu pakļauta apšaubāmām finansiālām manipulācijām,” komentē par direktīvu atbildīgais Eiropas Parlamenta ziņotājs Serdžo Getano Koferati.
Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa lieliem uzņēmumiem publicēt informāciju par peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas, nodokļiem, kas uzlikti peļņai vai zaudējumiem, kā arī saņemtās valsts subsīdijas. Tam jāattiecas arī uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, biržas sarakstā kotētām kompānijām un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, ko dalībvalstis atzinušas par nozīmīgiem sabiedrībai.
Kā uzsvēra Eiropas Parlamenta Austrijas deputāte no sociālistu frakcijas Eva Regnere, ir īpaši svarīgi, lai šī atklātība attiektos uz uzņēmumu darbību visās valstīs:
„Kārtība, kas paredz obligātu informācijas atklāšanu attiecībā uz visām valstīm, kurās strādā uzņēmums, ir īpaši svarīga mūsu frakcijai. Tam būtu jākļūst par reputācijas un uzņēmumu labās slavas jautājumi - tieši šiem apsvērumiem vajadzētu piespiest uzņēmumus būt atklātākiem.”
Savukārt Eiropas Komisijas komisāre tieslietu, patērētāju tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumos Vera Jurova uzskata, ka direktīva ir nozīmīgs solis Eiropas ekonomikas stabilitātes veicināšanai nākotnē.
„Atcerieties, ka finanšu krīze globālo ekonomiku un arī dažas no mūsu sabiedrībām skāra ļoti spēcīgi. Tā lielā mērā arī norādīja uz daudzām strukturālām nepilnībām korporatīvajā pārvaldībā un apliecināja, ka īstermiņa domāšana ir spēlējusi lielu lomu krīzes veicināšanā un seku pastiprināšanā. Šī direktīva ir viens no soļiem, lai šīs konstatētās problēmas Eiropas Savienības līmenī novērstu un palīdzētu Eiropai atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes,” norādīja Jurova.
Eiropas Parlaments direktīvā arī pieprasa noteikumus, kas liktu akcionāriem vismaz reizi trīs gados ar balsojumu lemt par biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu vadības atalgojuma politiku. Tomēr dalībvalstīm jādod tiesības izlemt, vai akcionāru balsojums būtu saistošs vai tikai ieteicošs.
