Izskatītais jautājums valdībā bija sarežģīts, jo nākamgad elektrības cena, piemēram, mājsaimniecībām varētu sasniegt 11,3 santīmus par kilovatstundu, salīdzinot ar 8,18 santīmiem šogad, kas ir tā saucamā starta tarifa cena.
Ekonomikas ministrs gan uzsver - risinājumi tiek meklēti. „Šodien piedāvātie risinājumi beidzot paredz piedāvājumu subsidētās elektroenerģijas cenu pieaugumam nākamā gada aprīlī, lai nepieaugtu OIK maksājums patērētājiem. Tad mēs piedāvājam ieviest gan subsidētās enerģijas nodokli, kuru maksā tie, kas saņem subsīdijas, nevis patērētāji. Un tas apturētu pieaugumu. Tāpat paredzēts sociālais atbalsts mazturīgākiem iedzīvotājiem,” saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Atbalsta sniegšanu administrētu ar pašvaldību palīdzību. Taču Latvijas Pašvaldību savienībā uz to gan raudzījās skeptiski. Tur uzskata - vajadzība kompensēt elektrības cenu kāpumu tiek skatīta pārāk šauri. Taču pārmaiņu ietekme būs daudz plašāka. „Atbalsts nav lielāks. Atbalsta reāli vispār nav. Jo, ja mēs maksājam GMI [garantēto minimālu ienākumu] un dzīvokļa pabalstu 33 miljonu apmērā, tas ir tīrs pašvaldību pabalsts. Nez kāpēc valdība runā tikai par elektrību, bet nerunā par siltumu, ko uzskata par absolūtu normu,” saka savienības padomnieks Aino Salmiņš.
Vēl jo vairāk Pašvaldību savienība ir satraukta tādēļ, ka pārmaiņas paredzēts apstiprināt līdz ar budžeta pieņemšanu. Taču tas nozīmē, ka nebūs laika diskusijām.
