Latvijā 40% no visas pārtikas iedzīvotāji nopērk caur akcijām. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe novērojusi, ka piemēram, vislētākajai maizei šogad pat kritusies cena, tā ir rudzu rupjmaize, kuras cena ir 48 santīmi kilogramā. Tikmēr maize, kuru pērk iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem, maksā ap latu kilogramā. Šis lētās maizes cenas kritums diemžēl liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja arvien ir ļoti zema, secina Gulbe:
„Tas, ka visos veikalos tai lētākajai produktu līnijai - vislētākā maize, vislētākais piens utt. - produkti paliek aizvien lētāki laikā, kad citai, dārgākai produkcijai cenas kāpj - tas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, lielai daļai cilvēku katrs santīms ir ļoti, ļoti būtisks. Un tās optimistiskās prognozes par to, cik ļoti aug iedzīvotāju algas, ir maldinošas. Ir nozares, kur tas pieaug, kā ar eksportu saistītajās nozarēs vai valsts pārvaldē, taču pārējā daļā algas ir palikušas nemainīgas vai arī algu pieaugums ir bijis zemāks nekā citu izmaksu pieaugums - par mājokli, transportu un citām lietām."
Kopumā Latvijā nākamgad pārtikas cenas nedaudz pieaugs vai nemainīsies. Taču, lai arī pagaidām Ekonomikas ministrijas veiktie cenu monitoringa dati neuzrāda ievērojamu cenu kāpumu eiro ieviešanas dēļ, Gulbe skaidro, ka kāpums ir teju neizbēgams daudzo valūtas nomaiņas izmaksu dēļ.
„Eiro ieviešanai ir gan plusi, gan mīnusi. Viens no mīnusiem ir nepieciešamās izmaksas, lai šo sistēmu palaistu, piemēram, grāmatvedības pārprogrammēšana no latiem uz eiro, tāpat arī jānomaina iepirkumu ratiņos monētas, kuras likt iekšā, un tādu sīkumu ir daudz. Tas viss, protams tiek pielikts pie cenas, nekur citur tas nevar izzust. Ņemot vērā, ka pasaules pārtikas tirgus šobrīd no pircēja viedokļa ir labā situācijā, ka tikai pienam ir prognozējams cenu pieaugums, bet citiem produktiem cenas paliks stabilas vai mazināsies, tad tas pieaugums cenām no eiro ieviešanas varētu nebūt tik jūtams, jo pasaules tirgus situācija to kompensē."
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis gan secina, ka iedzīvotāju pirktspēja ir stabila, taču tā patiešām nepieaug, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi valstī. Savukārt eiro ieviešanas izdevumi cenu kāpumu varētu ietekmēt par 0,3 līdz 0,5 procentiem. Krūzītis par to kas varētu ietekmēt cenu kāpumu nākamgad:
„Piena izejvielu augstākā cena, kāda šobrīd ir, tāpat pārējās izmaksas, kas varbūt netieši skars tirgotājus un ražotājus. Mēs īsti nevaram pateikt kādas būs banku pakalpojumu izmaksas, enerģijas izmaksas - šie parametri var ietekmēt cenu, bet šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus, vai nākamgad cenas kāps vai stāvēs uz vietas."
Bet Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka piena produktu cenas nākamgad kāpšot par 5-10%, strauji augot piena produkcijas pieprasījumam un piena iepirkuma cenai.
