„Latvija ir pārliecinoši pierādījusi, ka tā ar savām finansēm spēj tikt galā,” saka bijušais premjers un finanšu ministrs Einars Repše. Latvijai labvēlīgo atzinumu eiro ieviešanai viņš skaidro ar krīzes un pēckrīzes gados atbildīgo budžeta politiku, par ko lielā mērā jāpateicas iedzīvotājiem. Tiesa, citviet Eiropā iedzīvotāji tik mierīgi neuztver īstenoto taupību, kas savukārt apgrūtina krīzes pārvarēšanu eirozonā.
„Un vēl nav pilnīgi skaidrs, kā visa Eiropas Monetārā savienība tiks dabūta zem vienotas izpratnes par fiskālās disciplīnas jautājumiem. Tātad šie riski eirozonā arvien saglabājas, un tur būs daudz darāmā, lai tos samazinātu un novērstu. Bet es domāju, ka Latvija var piedalīties šīs politikas veidošanā, nevis vienkārši sēžot pievienotai pie eirozonas „de facto”, bet neesot starp lēmējvalstīm,” atzīmē Repše.
Eiroskeptiķis un ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka eirozonā valdošo finansiālo grūtību dēļ valdošajiem Eiropas Savienībā šobrīd ir izdevīgi eirozonā iekļaut jaunu valsti, lai stiprinātu ticību eiro. „Visi kritizē eiro, visi uzskata, ka eiro ir neveiksmīgs projekts, bet te ir valstis, kas vēl aizvien vēlas pievienoties eiro,” situāciju raksturo Ošlejs.
Ekonomistu satrauc lielā Latvijas sabiedrības skepse pret eiro ieviešanu un arī eirozonā ieilgusī krīze. Viņaprāt, labāk būtu pāris gadus nogaidīt un iestāties eirozonā, kad situācija tajā būtu nostabilizējusies. „Latvijai šajā brīdī pievienoties eirozonai ir tas pats, kas pirkt degošu māju. Māja it kā ir skaista - tā stāv pakalnā un pašā Eiropas centrā un viss ir skaisti, bet tā deg. Un no politiskā viedokļa man tas liekas slikti, ka mēs pievienojamies bez referenduma - pret cilvēku gribu, kas atspēlēsies agri vai vēlu, ja eirozonā būs neveiksme. Tas ir liels risks un liela uzdrīkstēšanās no varas galvgalī esošo partiju puses,” pauž Ošlejs.
Tikmēr „DNB bankas” ekonomisks Pēteris Strautiņš atzīmē, ka Latvija tā dēvētos Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai izpilda kā reti kura valsts, kas iepriekš iekļāvusies Eiropas vienotās valūtas sistēmā. „Tāpēc tur vajadzētu kādu milzīgu politisko gribu, lai Latviju neuzņemtu un tādā situācijā pateiktu nē, un šādas politiskās gribas nepārprotami nav,” norāda Strautiņš.
Pēc Strautiņa sacītā, galvenais ieguvums no iestājas eirozonā ir tēriņu mazināšanās saistībā ar valūtu maiņu, bet galvenais pretarguments - atsevišķu eirozonas valstu grūtības segt savus lielos parādus. „Tādā veidā mēs sevi pakļaujam kaut kādiem finanšu riskiem - kā tie precīzi izpaudīsies, to mēs neviens nezinām, bet skaidrs, ka kaut kādi riski tur ir,” atzīmē Strautiņš.
Pēc bankas ekonomista domām, šie pretargumenti saglabāsies vēl vismaz pāris gadu, tāpēc diezin vai būtu vērts mainīt uzņemto kursu uz iestāju eirozonā un nogaidīt, līdz šie riski vairs nebūs aktuāli.
