Kazāks atzina, ka eiro ieviešanas brīdī atsevišķos gadījumos cenu kāpums varētu būt mazliet augstāks. „Ieviešanas izmaksas ir, un uzņēmēji daļēji mēģinās to nodot uz patērētāju pleciem,” sacīja bankas ekonomists.
Kazāks arī neslēpa, ka dažos gadījumos var nākties saskarties ar nepamatoti lielāku cenu kāpumu: „Protams, duļķainā ūdenī zvejot ir vieglāk, līdz ar to šo cenu kāpumu mēģinās atsevišķos gadījumos paraut uz augšu nepamatoti.”
Tāpēc iedzīvotājiem ir jāskatās, vai cenu kāpums ir ticams vai pārspīlēts, norādīja ekonomists.
Tai pat laikā ekonomists piebilda, ka ar lielāku vai mazāku cenu kāpumu Latvijai esot jārēķinās neatkarīgi no tā, vai tiks ieviests eiro. „Viens no opozīcijas līderiem teica: labi, ieviesīsim eiro, bet lai valdības vadītājs garantē, ka pēc eiro ieviešanas nebūs inflācijas. Tieši tāpat varēja prasīt, lai samazina gravitāciju, lai mūsu augstlēcēji var uzlēkt augstāk,” ironizēja Kazāks.
Viņš skaidroja, ka Latvija pati diezgan maz nosaka inflāciju. To vairāk ietekmē divas lietas: kas notiek ar administratīvām lietām un ar ekonomiku – vai tā pārkarst, cik strauji aug un kāds ir pieprasījums.
„Ja mēs skatāmies uz to, kas nosaka Latvijas cenu līmeni, tas ir pasaules fons: kas notiek ar naftas cenām, izejvielu cenām. Tā kā lata kurss jau ir piesaistīts eiro, tad - kas notiek ar eiro svārstībām,” sacīja Kazāks, piebilstot, ka neliela, dažu procentu inflācija veicina ekonomisko aktivitāti, savukārt risku var radīt 5%, 10% un augstāka inflācija.
Jau ziņots, ka trešdien Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka sniegs savu atzinumu, vai Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus iestājai eirozonā. Savukārt pirmdien Latvijas Radio kļuva neoficiāli zināms, ka Eiropas Komisija ir devusi Latvijai labvēlīgu atzinumu.
