Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze LTV raidījumam „Rīta Panorāma” stāstīja, ka, tiekoties ar komisāru, Latvijas zemnieki plāno norādīt, ka pašlaik ES daudz uzmanības pievērš Krievijas sankciju cietušajai dārzeņu ražošanas nozarei, bet aizmirst par piena nozari.
Piena nozare vairāk cietusi Baltijas valstīs un Polijā, kas vairāk eksportēja uz Krieviju, un ES vajadzētu mērķtiecīgi virzīt atbalstu šīm valstīm un šai nozarei, tie lēmumi jāpieņem ātri, jau tuvākā mēneša laikā, uzsvēra Krauze.
„Mēs būsim uzstājīgi, jautājums, kā pēc tam tas izskatīsies situācija Briselē,” sacīja Krauze, piebilstot, ka zemnieki ar skaitļiem cer pierādīt komisāram, ka nepieciešama palīdzība.
Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Latvijas Radio atzina, ka ceturtdien sarunās ar Čalošu kompensācijas piensaimniekiem būs galvenais temats, lai gan līdz šim komisāra birojs bijis ļoti atturīgs par kompensācijām tieši piena ražotājiem.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
