"Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu "Tilsit", "Tilsiter" eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt," skaidroja AS "Cesvaines piens" izpilddirektors Agris Skvarnovičs.
Šobrīd "Krievijas siers" ir pieprasītākais siers no "Cesvaines piena" produkcijas sortimenta. Vidēji gadā uzņēmums saražo vairāk nekā 500 tonnu šī siera veida. Mainoties nosaukumam, receptūra paliks nemainīga.
Uzņēmumā norādīja, ka Tilzītes siera receptūra radusies 19. gadsimta vidū bijušajā Prūsijas teritorijā, apdzīvotā vietā Tilzīte (mūsdienās Sovetska, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā). Krievijas siera nosaukuma pirmsākumi ir meklējami 60. gados bijušajā Padomju Savienībā. Tur pēc Tilzītes siera receptūras tika ražots siers ar nosaukumu "Krievijas".
"Cesvaines pienā" skaidroja, ka pāreja uz jauno nosaukumu notiks pakāpeniski, pilnīga nosaukuma nomaiņa abiem zīmoliem varētu notikt līdz vasaras vidum.
"Cesvaines piens" specializējas puscieto sieru un sviesta ražošanā. Uzņēmums fasē un iepako savu produkciju "Cesvaines piens" un "Siera nams" zīmoliem. Ražotājs ir viens no lielākajiem darba devējiem Madonas novadā, nodarbinot 153 darbiniekus. Galvenie eksporta tirgi – Izraēla, Ukraina, Polija, Somija un citi. Krievija nav bijusi "Cesvaines piena" eksporta tirgus ne pirms, ne pēc 2014. gada embargo piena produktu eksportam, piebilda uzņēmumā.
2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 16,58 miljoni eiro, kas ir par 22,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieaugusi vairākkārt – līdz 1,492 miljoniem eiro, pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, ziņoja LETA, atsaucoties uz "Firmas.lv" informāciju.
Ziņu aģentūras LETA informācija liecina, ka uzņēmuma īpašnieks jeb patiesais labuma guvējs caur SIA "Baltic Cheese Partners" ir Kristaps Zālītis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
