FKTK 2018. gadā "Baltic International Bank" veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasībām. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram:
- Banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs;
- Vairākos gadījumos banka nebija ieguvusi dokumentus un veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos par klientu kontos esošo finanšu līdzekļu izcelsmi un dokumentējusi secinājumus;
- Banka nav nodrošinājusi klientu padziļinātās izpētes veikšanu un rezultātu dokumentēšanu atbilstošā apjomā un kvalitātē;
- Vairākos gadījumos banka nebija savlaicīgi lēmusi par darījumu attiecību ar klientu izbeigšanu;
- Banka nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību klientu veiktajiem netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa, tostarp savlaicīgi nav ieguvusi klientu saimniecisko darbību pamatojošus dokumentus.
FKTK secināja, ka "Baltic International Bank" nav nodrošinājusi efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā tā, lai tā savā darbībā ievērotu noteiktās normatīvo aktu prasības. Vienlaikus FKTK ņem vērā bankas līdz šim paveikto konstatēto trūkumu novēršanā.
Bankai noteiktā termiņā FKTK ir jāiesniedz pasākumu plāns noteikto tiesisko pienākumu veikšanai un konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic plānā paredzētie pasākumi, lai turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomas iekšējās kontroles sistēmā. Turklāt, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējumus par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti.
Bankai noteiktais soda naudas apmērs ir 90% no maksimālā likumā norādītā apmēra – 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. Bankai noteiktā soda nauda viena mēneša laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas jāiemaksā valsts budžetā. FKTK 2016. gadā jau piemērojusi bankai sankciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.
"Baltic International Bank" uzskata FKTK sodu par nesamērīgu un plāno to pārsūdzēt.
Bankā norādīja, ka tā pastāvīgi strādā kopā ar uzraugiem pie Iekšējas kontroles sistēmas stiprināšanas, ņemot vērā pasaulē nepārtraukti mainīgo prasību pieaugumu banku uzraudzībā. Banka jau 2016. gadā esot mainījusi savu darbības modeli. Tai šķiet nesamērīgs sods un pārmetumi par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās laika periodā no 2014. gada.
"FKTK pārbaudi bankā uzsāka pirms diviem gadiem - 2018. gada sākumā. Tā aptvēra laika periodu no 2014. gada, kad klientu un darījumu kontroli noteica no šodienas kardināli atšķirīga likumdošana. Banka uzskata, ka gandrīz divu gadu laikā bankas argumenti netika uzklausīti pēc būtības. Banka ir daudz darījusi IKS stiprināšanā un sagaida taisnīgu regulatora lēmumu, lai nepieļautu to, ka ar šodienas mērauklu tiek vērtēta gadiem sena uzraudzība un kontrole, kaut toreiz pirms vairākiem gadiem bija spēkā kardināli atšķirīgs banku darbības regulējums," rakstīts bankas paziņojumā medijiem.
Bankā uzsvēra, ka komisijas pieņemtais lēmums nekādi neietekmēs bankas klientus un bankas ikdienas darbu.
KONTEKSTS:
Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti pagājušā gada augustā nāca klajā ar kritisku vērtējumu par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Tādējādi FKTK pārbauda visas bankas, lai konstatētu pārkāpumus.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.
"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus.
Latvija pagājušajā mēnesī iesniedza progresa ziņojumu par "Moneyval" rekomendāciju izpildi. Dokuments attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansējuma novēršanas, kā arī apkarošanas sistēmas efektivitāti kopš 2017. gada beigām.
Latvijas paveiktais tiks vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
