Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa Latvijas Radio norādījusi, ka aktivitātes un reformas, kas veiktas pēdējā gada laikā, ir nopietnas un neatgriezeniskas. Tas esot kā smagsvara vilciens, kas dodas uz priekšu un kam atpakaļceļa vairs nav.
"Mēs vairs nekad nebūsim tajā vietā, kur bijām 2017. gadā. Jo mūsu riski ir mazinājušies, mūsu izpratne pieaugusi. Un tiesībsargājošo un uzraudzības iestāžu spēja cīnīties ar nelegāliem darboņiem un noziedzīgu naudu ir ļoti būtiski pieaugusi," sacīja Znotiņa.
Latvija nav tikai akli izpildījusi “Moneyval” rekomendācijas, bet gājusi soli tālāk, norādīja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja. "Ir izdarīts milzīgi liels darbs. Ļoti daudz – gan atsevišķas iestādes, gan kopumā politiķi un citas iesaistītās personas – strādājušas, lai demonstrētu šo progresu.
Mēs uzskatām, ka tāds progress, kāds ir mums, ir reti kurai valstij, līdz ar to mēs ceram uz pozitīvu iznākumu," sacīja Znotiņa.
Viņa arī norādīja, ka kopš 2018. gada iesaldēti teju 400 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Būtiski arī pieaudzis sākto kriminālprocesu skaits saistībā ar naudas atmazgāšanu – no 104 lietām 2017. gadā līdz 164 lietām 2019. gada deviņos mēnešos. Turklāt pieaudzis lietu skaits, kas jau nodota tiesām: no 33 lietām 2017. gadā līdz 69 lietām šogad. Arī tiesātu un sodītu personu skaits pieaudzis divtik.
“Šogad tiesībsargājošās iestādes koncentrējušās nevis uz maziem, nenozīmīgiem noziedzīgu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, bet tiem, kas saistīti ar profesionālu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, starptautiskām grupām, kas Latvijā izmantojušas mūsu vājumu,” norādīja Znotiņa.
Finanšu izlūkošanas dienests informēja par nākamajiem soļiem:
- Decembra sākumā Strasbūrā notiks “Moneyval” plenārsēde, kurā diskutēs par Latvijas 2019. gada 30. augustā iesniegto tehnisko ziņojumu.
- Decembra vidū notiks Latvijas delegācijas klātienes tikšanās ar Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force) ekspertiem, kur būs iespēja apspriesties par valsts sasniegto progresu sistēmas efektivitātes uzlabošanā saskaņā ar 2019. gada novembrī iesniegto ziņojumu.
- Latvijas progresu un atbilstību prasībām paredzēts skatīt Finanšu darījumu darba grupas plenārsēdē 2020. gada februārī.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018.gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.
"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus.
Latvija šā gada augusta beigās jau iesniedza vienu ziņojumu, kurā uzskaitīja "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā ieviestos uzlabojumus normatīvajos aktos. Šī gada novembrī Latvijai bija jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu visās "Moneyval" rekomendāciju jomās.
Latvijas paveiktais tiks vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
