Panorāma

Krievija vilcinās ar aizliegumu konservu importam

Panorāma

Cer vienoties par regulu

Uzņēmēji varēs pretendēt uz naudu investīcijām

Atbalstam no Junkera investīciju plāna nozīmīga varētu būt projektu konkurētspēja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Konkurētspēju veicināšana un jaunu darbavietu radīšana varētu būt viens no tiem faktoriem, kas būs nozīmīgi, lai varētu saņemt investīcijas no Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinātā investīciju fonda. Tā pirmdien diskusijā Rīgā atzina ekonomists un fiskālās disciplīnas padomes loceklis  Mortens Hansens.

Kopš krīzes sākumā 2008.gadā investīciju apjoms Eiropas Savienībā ir tikai krities. Tāpēc  Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ierosinājis veidot investīciju fondu, lai atbalstītu dažādus projektus kā publiskajā tā privātajā sfērā. 

Pirmdien Rīgā notika diskusija par Eiropas Savienības (ES) investīciju plānu, kura pieņemšana ir viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem. Tas paredz nākamo triju gadu laikā atvēlēt 315 miljardus eiro dažādiem investīciju projektiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to arī Latvijas uzņēmēji varēs pretendēt uz šo naudu.

Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens Rīgā uzsvēra - lai tiktu pie šīs naudas, galvenais būs pašu uzņēmēju iniciatīva: „Te nebūs ģeogrāfisku priekšnosacījumu. Cik daudz Latvija iegūs, būs atkarīgs no Latvijas kompānijām.”

Iecerēts, ka no kopējā plāna apjoma aptuveni 240 miljardi eiro tiks ieguldīti ilgtermiņa investīcijās un 75 miljardi eiro - mazos un vidējos uzņēmumos. Diskusijas vadītājs, ekonomists un fiskālās disciplīnas padomes loceklis  Mortens Hansens gan atzina, ka vēl gan jāvienojas par detaļām, kuriem projektiem nauda tiks: „Pagaidām viss ir ļoti vispārīgs, bet ir viens atslēgas vārds, kas iezīmējas, un tas ir "konkurētspēja". Tam būtu jāpalīdz konkurētspējai Eiropas Savienībā. Piemēram, daudzi jautā, vai kaut kas tiks mākslai. Nē, ne no šīs programmas. Jo, lai cik jauka nebūtu māksla, tā neveicina konkurētspēju, nerada jaunas darbavietas. Tie varētu būt ceļi vai cita infrastruktūra, piemēram, enerģētika. Bet tās var būt arī mazas kompānijas. Kāds grib palielināt produktivitāti un tādējādi palielināt darba vietu skaitu nākotnē.”

Latvijas Bankas ekonomikas Normunds Broks atzīst, ka šīs investīcijas būtu būtisks pienesums valsts ekonomikai. Arī viņš gan nesauca konkrētus piemērus naudas pretendentiem: „Šodienas jautājumi jau parādīja, ka mums ir enerģētikas jomā lieli starpsavienojuma projekti, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem tas spektrs ir ļoti plašs. Prioritāte noteikti būs no tādiem projektiem, kur ir kaut kāda pētniecība, kaut kādas jaunas zinātnes izstrādnēm.”

Plānots, ka padomē jūnijā investīciju regulu apstiprinās finanšu ministri Eiropas ekonomikas un finanšu padomē, bet pēc tam gaidāms arī Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojums. Pats fonds darbu varētu sākt septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti