Ministre atzina, ka saņemto piedāvājumu vērtēšana ministrijā ir finiša taisnē, un plānots, ka informatīvais ziņojums par to tiks iekļauts nākamās otrdienas, 7. jūnija, darba kārtībā. Pagaidām gan ministrija uz jautājumiem par pretendentiem un viņu konkrētajiem piedāvājumiem atbild izvairīgi.
"Es droši vien neskriešu laikam pa priekšu. Lai vispirms valdība izskata, pasaka savu viedokli. Un tad droši vien rezultātus arī atklās. Vai nu premjers, vai nu ministri. Tad jau pēc diskusijas valdībā būs lielāka skaidrība," Latvijas Televīzijai teica EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Indriksone Latvijas Radio atzina, ka šajos piedāvājumos LNG termināļa attīstībai Latvijā potenciālie investori ir daudz un dažādi, bet attīstītāji ir zināmi. "Nekas jauns tur nav parādījies," atzina ekonomikas ministre.
Šaicāns apliecināja, ka izpētes laikā tika izvērtēti katra piedāvājuma priekšrocības, trūkumi un riski. Viens no šādiem potenciālajiem riskiem ir situācija, ja kāds no investoriem pieprasītu no valsts noteiktas garantijas. Piemēram par konkrēta gāzes apjoma iepirkumu. Ministre gan uzskata, ka LNG terminālis Latvijā būtu jāattīsta uz komerciāliem pamatiem – bez jebkāda valsts atbalsta.
"Manuprāt, šāds terminālis labi var ilgtermiņā strādāt un pelnīt, un neprasīt nekādus papildus ieguldījumus, garantijas neizmantot tad, ja mēs esam kopīgā gāzes tirgū un kopīgi neizmantojam Krievijas gāzi. Tad tas ir reāli. Bet, līdzko mēs dosim garantijas, bet kāda no mūsu vienotajā tirgū esošajām valstīm atjaunos sadarbības iespējas ar Krieviju, tad jau uzreiz ieslēgsies valsts garantijās, un tas nebūtu pieņemami," teica Indriksone.
KONTEKSTS:
Saeima 28. aprīlī konceptuāli atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva EM risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
Indriksone iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti LNG termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
EM saņēmusi trīs pieteikumus no potenciālajiem investoriem, kuri ir gatavi Latvijā uzbūvēt LNG termināli. Iepriekš ziņots par diviem LNG projektiem. Vienu no tiem – par termināļa būvniecību Skultē virza AS "Skulte LNG Terminal". Otrs ir Kundziņsalas termināļa projekts, ko vēlas attīstīt ASV investors "Millennium Energy Partners".
