Pēc ST sprieduma Valsts meža dienests atcēlis 1019 iepriekš izsniegtos koku ciršanas apliecinājumus kopskaitā 835 hektāru platībā. Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks rēķināja – tas nozīmē, ka iesaldēti darījumi 10–16 miljonu eiro apmērā. Biedrības ieskatā – pareizāk būtu bijis atcelt šo normu ar Satversmes sprieduma dienu nevis atpakaļejošu datumu.
"Tad jautājums, kas notiek tālāk ar tām ģimenēm, kuras naudu saņēmušas, jo ciršanas apliecinājumi izsniegti, bet nav realizēti, līgumi ir noslēgti, nauda ir saņemta, iespējams, iztērēta. Man jau īpašnieki zvanīja – es, dēliņ, uzliku mājai jumtu, ko man tagad darīt – iet uz mežu kārties, ja man šo naudu prasīs atpakaļ," sacīja Latvijas meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Biedrība aicina koksnes pircējus būt saprotošiem un vienoties ar meža īpašniekiem par tālāko rīcību. Piemēram, nogaidīt, līdz koki būs izauguši līdz ciršanas caurmēram.
Viens no šādiem pircējiem ir kokrūpniecības uzņēmums "Latvijas finieris", kas no fiziskām personām plānojis iegādāties septiņas cirsmas, kurās apliecinājumi tagad anulēti. Sešos gadījumos uzņēmums jau veicis apmaksu. Šobrīd notiek pārrunas ar pārdevējiem par abām pusēm pieņemamu tālāko rīcību.
"Uzņēmuma rīcība būs tāda, lai beigās būtu abpusēji no esošās situācijas izrietoši šis sadarbības pagarinājuma laiks. Attiecību pārtraukumu mēs nepiedāvājam. Mēs ticam, ka spēsim parakstīt vienošanos, lai realizētu uzsākto darījumu līdz galam," norādīja "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Pie kopējiem "Latvijas finiera" iepirkuma apjomiem šis iepirkums nav būtisks, bet uzņēmējs pieļāvis – citi iepircēji nevarēs atļauties gaidīt un mēģinās atprasīt samaksātos līdzekļus. Tādēļ neslēpj kritiku par ST spriedumu.
"Es vērtēju negatīvi, jo uzskatu, ka šinī brīdī tieši pats mazākais cilvēciņš kā fiziska persona, mājsaimniecība netiek pasargāts no iespējamās negatīvās ietekmes, kur rezultātā cilvēks var nonākt izmisumā," vērtēja Biķis.
Arī vides organizācijas, kas cīnījās pret tievāku koku ciršanu, piekrita – mazajiem meža īpašniekiem nevajadzētu nonākt upura lomā kļūdaina valdības lēmuma un tam sekojušā ST sprieduma dēļ.
"Mums tiešām ir ļoti žēl, ka šādā situācijā meža īpašnieki ir nonākuši, ka viņi rēķinājušies ar saviem ienākumiem no cirsmas realizācijas un tos nav iespējams saņemt. Jāskatās, kāds ir tālākais juridiskais risinājums. Iespējams, ka ir iespēja celt prasību pret valsti tiesā un atgūt zaudētos vai neiegūtos līdzekļus," sacīja Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne Zemkopības ministrija pagaidām šo problēmu nav vērtējušas, jo līdz šim neesot saņemtas oficiālas sūdzības no mežu īpašniekiem.
Jāatgādina, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc ST sprieduma solīja izstrādāt meža nozares pamatnostādnes un ietekmes uz vidi novērtējumu, lai varētu atkārtoti virzīt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par jaunāku un tievāku koku ciršanu. Šo dokumentu izstrādei gan būšot nepieciešams aptuveni gads.
KONTEKSTS:
2022. gada vasarā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība atbalstīja izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Ārkārtas lēmumu pieļaut jaunāku koku ciršanu valdība tolaik pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Ar to nebija mierā vides organizācijas, kas Satversmes tiesā apstrīdēja Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmes 115. pantam, kas sargā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
2024. gada aprīlī Satversmes tiesa secināja, ka norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst pamatlikumam, atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa secinājusi, ka iespējamā ietekme uz vidi netika pietiekami izvērtēta, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Zemkopības ministrija paziņojusi, ka atkārtoti virzīs grozījumus apstiprināšanai, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras, kā arī veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.
