ĪSUMĀ:
- Bezdarba līmenis Latvijā gada laikā palielinājies par 0,8%.
- Neskatoties uz pieaugumu, tas ir zemākais Baltijā.
- Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars.
- Samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits.
- Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits.
- Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu kāpināt būs arvien grūtāk, norāda Latvijas Bankā.
- Ekonomists Strautiņš: Būt latvietim ir izdevīgi.
- Ekonomiste Zorgenfreija: Darba tirgū atgriežas tie, kuri bija spiesti nestrādāt personisku iemeslu dēļ.
- Dzīves dārdzības pieaugums mudina cilvēkus vairāk meklēt darbu.
Bezdarbs pieaug, bet tas ir zemākais Baltijā
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,4%, bet gada laikā – par 0,8%.
Šā gada 1. ceturksnī bija 68 700 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8900 vairāk nekā pirms gada un par 4500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2023. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,8%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1%). Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,8%) un Lietuvā (8,2%).
Eksperts: Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu kāpināt būs arvien grūtāk
Bezdarba līmeņa kāpums šoreiz saistīts ar sezonāliem faktoriem un negatīvajiem makroekonomiskās vides efektiem 2023. gadā, skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs.
Neskatoties uz to, ka 2024. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis, gada sākumā Latvijas darba tirgū tiek novērota stabilizācija citos rādītājos. Atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa, gan nodarbināto, gan bezdarbnieku skaits palielinājās uz iepriekš neaktīvo iedzīvotāju rēķina – to, kuri nolēma atgriezties darba tirgū un meklēt darbu.
"Lai gan šobrīd ekonomikā ir iekšējie darbaspēka resursi, kas piesātina darba tirgu, vecumstruktūras un iedzīvotāju novecošanās dēļ kāpināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu ar laiku būs grūtāk," norādīja eksperts.
Savukārt uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki un pagaidām jaunus darbiniekus tik aktīvi nemeklē. Pašlaik zemā līmenī ir gan darbaspēka pieturēšana, gan arī mazāk uzņēmēju uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru, kas varētu liecināt, ka
uzņēmēji cenšas izmantot esošā darbaspēka kapacitāti pilnā mērā.
Turklāt daļa no uzņēmumiem, iespējams, gaida oficiālo informāciju par to, vai nākamgad tiks palielinātas minimālās algas, kas var būtiski ietekmēt darbinieku izmaksas, kuras bija ievērojami pieaugušas jau iepriekšējos gados.
Pēc mēneša datiem, bezdarba līmenis aprīlī ir mazinājies. Līdzīgi iepriekšējam ceturksnim, pozitīvāks noskaņojums joprojām ir pakalpojumu sektorā, kurā nodarbinātības gaidas saglabājas augstākas par ilgtermiņa vidējo. Uzlabojoties ekonomiskai videi un ārējam pieprasījumam, arī citos sektoros gaidāms nodarbinātības pieaugums, pieļāva eksperts.
Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2024. gada 1. ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36 700 bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2800 vairāk nekā pirms gada un par 2500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
11 200 bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir palielinājies par 2400, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 1100.
1. ceturksnī bija 20 500 ilgstošo bezdarbnieku – par 3400 vairāk nekā pirms gada un par 3500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 30% – par 1,5% vairāk nekā pirms gada un par 3,2% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits
Šā gada pirmajos trīs mēnešos no visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,1%.
Jauniešu bezdarba līmenis 1. ceturksnī bija 11,9%, kas ir par 1,5% zemāks nekā pirms gada un par 1,8% zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem jeb 9,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 0,9 tūkstošiem jeb 10,3%.
35,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi – bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024. gada 1. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,1%) jeb 427,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi – nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3100 jeb 0,7%, bet gada laikā – par 14 200 jeb 3,2%.
4300 jeb 1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023. gada 1. ceturksnī – 0,7%).
2024. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7500 iedzīvotāju.
Ekonomists Strautiņš: Būt latvietim ir izdevīgi
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt akcentēja, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā, lai gan visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā pieaudzis.
"Par mūsu ziemeļu kaimiņzemi viss skaidrs, tur ir ilgstoša ekonomikas recesija. Lietuva turpretim ir šobrīd kopumā ekonomiski veiksmīgākā Baltijas valsts. Taču strauja attīstība var būt saistīta arī ar diskomfortu. Ļoti straujā eksporta pakalpojumu nozaru attīstība galvaspilsētā rada arī stresa situācijas – gan cilvēkiem, kuriem jāsacenšas ar šo nozaru darbiniekiem mājokļu tirgū, gan citām nozarēm, kam ir jāspēj turēt līdzi darba tirgū," skaidroja Strautiņš.
"Tātad varētu teikt, ka būt latvietim šobrīd ir izdevīgi. Turklāt šī laime ir arvien vienmērīgāk sadalīta."
Turpmāk ir gaidāma situācijas uzlabošanās, prognozēja ekonomists. Mēneša datos, kuros labāk redzamas īstermiņa tendences, darba meklētāju īpatsvara pieaugums gada griezumā visstraujākais bija februārī un martā (+0,9%), aprīlī tas noplaka līdz 0,6%.
"Eksporta nozaru dinamika uzlabojas tikai ļoti pakāpeniski. Taču reālo algu kāpuma krasais paātrinājums palīdzēs darba intensīvajām patēriņa nozarēm, bet gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju kāpums ir laba ziņa celtniecībai, kas ir izteikti "vīrišķīga" nozare, bet tieši starp vīriešiem darba meklētāju īpatsvars ir augstāks, tā ir Latvijas īpatnība uz citu Eiropas valstu fona," iezīmēja Strautiņš.
Atšķirībā no darba meklētāju īpatsvara, nodarbinātības līmenis gada laikā ir mainījies uz "pareizo" pusi – no 63,7% līdz 64,0%. Tāpēc, par spīti nelabvēlīgām demogrāfijas tendencēm, strādājošo skaits gada laikā samazinājies tikai par 0,1%.
Pamatojoties uz citiem datiem, Strautiņš uzsvēris, ka
reģistrētā bezdarba līmenis galvaspilsētā jau ilgstoši ir "piespiedies" pie 4% atzīmes, kas acīmredzot Latvijā ir zemākā iespējamā robeža.
"Eiropā ir reģioni un pat veselas valstis, kur bezdarbs ir zemāks. Taču, lai to sasniegtu, ir jāiegulda nauda izglītībā, medicīnas aprūpē un sociālajā darbā. Ja Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz apmēram 4% jau 2017. gadā, tad citur Latvijā tas tagad strauji tuvojas šim punktam. Aprīlī reģistrētais bezdarbs gan Kurzemē, gan Zemgalē bija tikai 5,2%, kas ir neparasti maz šiem reģioniem. Latgalē bezdarbs vēl ir augstāks, bet ir šim reģionam neparasti zemā līmenī (11,3%), samazinoties par vairāk nekā sešiem procentpunktiem kopš 2017. gada aprīļa, kamēr citur valstī mainījies daudz pakāpeniskāk," pauda ekonomists.
Ekonomiste: Darba tirgū atgriežas tie, kuri bija spiesti nestrādāt personisku iemeslu dēļ
Bezdarba līmeņa kāpuma turpinājums nav liels pārsteigums, jo Latvijas ekonomika ir stagnācijā jau aptuveni divus gadus, atzina "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija.
"Bezdarbnieku rindu palielināšanās par teju 9000 iedzīvotāju nav maz. Labā ziņa ir, ka nodarbināto skaits saglabājies teju nemainīgs gan pret pērno gadu, gan pret iepriekšējo ceturksni," viņa piebilda.
Tomēr interese par piedalīšanos darba tirgū kļuvusi lielāka, bet vieta visiem tajā nav atradusies, tādēļ redzam bezdarba kāpumu.
"Ja paskatāmies "kas lācītim vēderā", atklājas, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies tādēļ, ka visai strauji sarukusi tā iedzīvotāju daļa, kas ir ekonomiski neaktīvi personisku vai ģimenes apstākļu dēļ," skaidroja eksperte.
Šī grupa strauji auga Covid-19 laikā, kad daudzi bija spiesti vai izvēlējās palikt mājās, lai rūpētos par bērniem vai citiem tuviniekiem.
Tomēr nu jau aptuveni gadu šie iedzīvotāji, pārsvarā – sievietes, migrē atpakaļ uz aktīvo darba tirgu. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka bezdarbnieku rindas vairāk palielinājušas tieši sievietes.
Lai gan darba tirgū situācija pasliktinājusies, kopumā Latvijas darba tirgus, līdzīgi kā darba tirgi visā pasaulē, šos sarežģītos laikus ekonomikā pārlaiž labi, secināja Zorgenfreija.
Arī viņa būtisku tālāku pasliktinājumu darba tirgū nesagaida, drīzāk situācija stabilizēsies un gada otrajā pusē pakāpeniski uzlabosies.
Dzīves dārdzības pieaugums mudina cilvēkus vairāk meklēt darbu
Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja: "Iemesls, kādēļ Latvijā var vienlaicīgi samazināties iedzīvotāju skaits, palikt nemainīgs darba vietu skaits un pieaugt bezdarbnieku skaits, – darbu ir sākuši meklēt cilvēki, kuri vēl pirms gada darbu nemeklēja un bija ekonomiski neaktīvi."
Bezdarba statistikā šādi cilvēki netiek uzskatīti par bezdarbniekiem. Tādēļ, neraugoties uz kopējo bezdarba pieaugumu, šogad nav novērojams reģistrētā bezdarba pieaugums un tieši pretēji – kopš šī februāra beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir samazinājies par vairāk nekā 6000 un reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija vien 5,4%.
"Tas ir viens no zemākajiem reģistrētā bezdarba līmeņiem Latvijā pēdējo 30 gadu laikā," uzsvēra Āboliņš.
Arī viņš norādīja, ka
darbu šogad ir sākuši meklēt cilvēki, kuri pirms gada to nemeklēja, un pārsvarā tās ir sievietes.
Galvenie iemesli, kādēļ tik strauji ir pieaugusi sieviešu aktivitāte darba tirgū, visticamāk, ir inflācija, kuras dēļ ģimenēm ir vairāk nepieciešama otra alga, tāpat arī dzimstības samazinājums, kā rezultātā samazinās sieviešu skaits, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī Ukraiņu iekļaušanās darba tirgū.
Tāpat nozīmīgs faktors bija COVID-19 pandēmija, kas radīja papildu slogu sievietēm attālināto mācību vai rūpju par tuviniekiem dēļ. Līdz ar to pandēmijas laikā gandrīz 10% sieviešu Latvijā bija mājsaimnieces un nemeklēja darbu, taču šobrīd ir atgriezušās darba tirgū.
Ekonomists prognozē, ka bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pašreizējais pieaugums būs īslaicīgs un pārejošs.
"Maijā uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējā gada laikā un tas ļauj cerēt uz pakāpenisku izaugsmes atjaunošanos arī Latvijā. Vidējais bezdarba līmenis Latvijā šogad varētu būt aptuveni 6,7-6,8%, savukārt 2025. gadā bezdarbs Latvijā varētu noslīdēt līdz 6 %," prognozēja Āboliņš.
Savukārt Ekonomikas ministrija prognozējusi, ka kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,3%, savukārt nodarbināto skaits pieaugt par vidēji 0,1%, salīdzinot ar 2023. gadu.
